Šī safabricētā nevalsts – “Balticana” - ir izveidota laikā, kad piedzīvojam dažādu veidu patriotisma uzplūdus, sākot ar naivo pastišveida pieeju visam nacionālajam, kas lielā mērā bija vērojama Baltijas valstu simtgades svinību programmās, un beidzot ar galēji labējo nacionālismu, kas savu izpausmi rod ksenofobiskos izteikumos un fašistiskos simbolos atrod Eiropā – kā Polijā un Vācijā, tā arī citviet pasaulē.
Uz šī fona "Balticana" postulē, ka pastāv vitalitātes un dāsnuma potenciāls, atbilstība starp privāto un (a)politisko, un ka tas var būt ne-pasūtījuma objekts. Lai gan "mana Balticana'' ir "mana 'Balticana" un, visticamāk, tā nav jūsējā, šī fantāzija nav tīri individuāla – tā rod savu izaugsmi, pateicoties sociālajiem simboliem un alegorijām, kas piešķir jēgu līdzdalībai, kuru mēdz dēvēt par "nacionālo iztēli".
"Balticana" poētiskā veidā pievēršas neskaidrajām, bet daiļrunīgajām saiknēm starp Baltijas reģiona vēsturisko, kulturālo un sociālpolitisko kontekstu, uzsverot līdzīgu noskaņu mākslā, sabiedrībā un cilvēku uzvedībā.
Kā sākumpunktu izmantojot īpašo Baltijas miglas atmosfēru, izstāde, kurā iekļauti mākslinieki, mākslas darbi un efemeri projekti, apkopo un saauž kopā dažādas par Latvijai, Lietuvai un Igaunijai raksturīgām metaforām izvēlētās – “Portāls”, “Noskaņa”, “Faktūra”, “Sīpols”, “Balti” un “Balkāni”, lai radītu jaunu, alegorisku ceturto valsti - trīs Baltijas valstu pusmāsu, vārdā Balticana.
Izstādē aplūkojamas gleznas, manuskripti, fotogrāfijas un kolāžas, ko radījuši tādi mākslinieki kā Auseklis Baušķenieks, Pīters Fends, Iļja Lipkins un Koljēra Šolla, kā arī Tobiasa Kaspara veidots reflektīvais panelis un jauni pasūtījuma darbi. Starp šiem norises vietai pielāgotajiem darbiem ir BRUD (Aditjas Mandajama) efemera gaismas instalācija, Vitauta Jurēviča skaņa un performance un Īana Rozena tiešsaistes intervence. Izstādes iekārtojumu noteikuši arhitektoniski elementi, tostarp tāds, kas iecerēts kā portāls, kurš ved uz Baltijas reģiona nacionālajām, filozofiskajām, vēsturiskajām, laikmetīgajām, absurdisma un postkoloniālisma drāmām
Lai arī "Balticanas" pētījuma objekts ir izdomāts, realitāte aplūkota iztēlotas identifikācijas un fantāziju gaismā, Balticanas nebūtu bez distancēšanās no tās izcelsmes vietas un tā netiktu izsacīta valodā, kas nav tai dzimtā, Balticanas nebūtu, ja tā nebūtu pētīta, kūrēta un uzrakstīta latviski, igauniski, lietuviski vai krieviski, kā arī Balticanas nebūtu, ja kāds šajā procesā nebūtu adresējis “Dienvisdlāviju”.
Izstādes darbi nāk no privātkolekcijām, to vidū, "Marieluise Hessel collection", Zuzānu kolekcijas un kuratores personiskās kolekcijas. Izstādi pavada pētījums-rakstu darbs “Balticana”.
Mākslinieki: Auseklis Baušķenieks, BRUD (Aditya Mandayam), Pīters Fends (Peter Fend), Vitauts Jurēvičs (Vytautas Jurevičius), Tobiass Kaspars (Tobias Kaspar), Iļja Lipkins (Ilya Lipkin), Īans Rozens (Ian Rosen), Koljēra Šolla (Collier Schorr). Kuratore: Zane Onckule.
Izstādes atbalsts: CCS Bard, Valsts kultūrkapitāla fonds.
Mākslas muzejs "Hessel Museum of Art" ir viens no redzamākajiem Ņujorkas štata muzejiem, kas ir daļa no Bārda Koledžas Kuratoriālo studiju centra (CCS Bard). Muzeja patroneses Marieluise Hessel vārdā nosaukto institūciju veido 1600 kvadrātmetru plašas izstāžu zāles, kā arī tā ir mītne aptuveni 1700 laikmetīgās mākslas darbu kolekcijai, kurā pārstāvēti tādi mākslinieki kā Sols Levits, Sindija Šērmane, Gerhards Rihters, Rozmarija Trokele. Patstāvīgo instalāciju veido darbi, ko radījuši tādi mākslinieki kā Martins Krīds, Oliafurs Elissons, Roberts Gobers un Lorencs Vīners.
