Mākslas vēsturniece Baiba Vanaga skaidro, ka Fanija Bīrona ir bijusi aktīva ceļotāja – apceļojusi tuvākas un tālākas vācu zemes, Itāliju, Franciju – to var redzēt viņas darbos.
Kaut arī tie ir amatiera mākslas darbi, Faniju var dēvēt par sava veida žurnālisti. Viņa skicēja notikumus, kuros bija aculieciniece. Piemēram, visu laiku visilgāk valdījušā pāvesta Pija Devītā bēres Romā 1878. gadā.
“Fanijas Bīronas darbos mēs redzam, kas ir tas atļautais un pieņemamais sievietei. Viņa skicēja to apkārtējo dzīvi, apkārtējo vidi, kas viņai bija redzama – gan citi cilvēki, gan ainavas, daudz skicēja arī bērnus. Savukārt tajā brīdī, kad viņa gribētu gleznot kaut ko lielu un piedalīties izstādēs, tās iespējas būtu stipri limitētas.”
Tā kā 19. gadsimta 40. gados Fanija Bīrona bija viena no zināmākajām Berlīnes salonu lauvām, arī izstāde Rundālē iekārtota kā salons, Bīdermeijera interjera stilā.
Arī Rundāles pils muzejs jau pavisam drīz cer tikties ar apmeklētājiem. Jo vairāk – ar Fanijas Bīronas darbu ekspozīciju Rundāles pils atzīmē 285. gadadienu kopš pamatu likšanas un 40. jubileju kopš Rundāles pils muzejs publikai atklāja pirmās restaurētās telpas.
