Kultūras rondo

Rotko mākslas centrā grafiķu simpozijs

Kultūras rondo

Pēdējo gadu laikā svarīgākais notikums Baltijā - Baltijas Dejas platforma

Apskatāma fotogrāfa Jāņa Deinata personālizstāde

Kurināja, kurināja, līdz teicu – jā. Atklāj fotogrāfa Jāņa Deinata portretu izstādi

No 26. maija līdz 9. jūlijam galerijā "Museum LV" piedzīvojama Jāņa Deinata personālizstāde "Jānis Deinats. Laiki. Tik salda". Šoreiz fotogrāfs priekšplānā licis portretus, un to viņam nudien ir daudz. Gatavojoties izstādei, Deinats jaunatklājis paša pirms 30 gadiem uzņemtus kadrus, kuriem šodienas kontekstā piepulcējas vēl citas, ļoti īpašas nozīmes.  

Lai arī portreti ir Jāņa Deinata pamatnodarbošanās un maizes darbs, kā viņš pats atzīmē Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo", tomēr līdz šim fotogrāfs sevi izstādēs pozicionējies citādi. "Es iekšēji tam vēl nebiju gatavs," viņš paskaidro. "Bet mākslas zinātniece Diāna Barčevska mani regulāri kurināja – vajag uztaisīt portretu izstādi, vajag! Viņa tā kurināja, kurināja, līdz nolēmu – jā."

Saistībā ar jauno izstādi Deinatam kāds pavisam īpašs stāsts atklājams. Pirms pāris gadiem, pārvācoties no vienas studijas uz citu, viņš atrada kādu papīra tīstokli un tajā iekšā bija filmiņa ar sabojātu emulsiju. Izrādās, ka tā pieglabāta no reizes, kad viņš 90. gados fotografēja aktrisi Elzu Radziņu.

"Tas ir jāredz. Es ar vārdiem bildes nevaru pārstāstīt," 

teic fotogrāfs, vēl papildinot, ka februārī, kad sākās karš Ukrainā, domu par izstādes veidošanu teju atmetis kā nevajadzīgu: "Vienā man brīdī kā ar āmuru pa pieri iesieta – tā filma, kas daļēji aizgāja bojā, ir no rūpnīcas "Svema", tā ir ražota Sumos [Sumu apgabalā], Ukrainā. Un vēl pēc kāda laika, kad man bija jāapraksta šis materiāls, es atvēru [informāciju] par Elzu Radziņu un skatos, ka viņa ir dzimusi Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gadā, latviešu bēgļu ģimenē Harkivā. Man reāli atkārās žoklis."          

Principi, pēc kādiem fotogrāfijas izkārtotas galerijā "Museum LV", ir sajūtami, saka Deinats. Lielu palīdzību fotogrāfiju izvietošanā telpā sniedza scenogrāfe Anna Heinrihsone un procesam tuvu stāvēja Barčevska. Vienā zālē skatāmi attēli no pandēmijas laika. "Es fotografēju cilvēkus apmēram tajā vietā, kur viņi tobrīd atradās – vai pie darba, vai mājās. Es viņus distancēti fotografēju, tā ir liela improvizācija," atgādina fotomākslinieks. Savukārt citā telpā Jaunā Rīgas teātra aktieru portreti. "Ar šo teātri es ikdienā esmu saistīts, es fotografēju šim teātrim," viņš piebilst, "Un vēl tur ir daudz citu telpu. Nāciet, skatieties!" 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt