Galerijas centrālajā daļā pelēko toņu vertikāles – matētas plastmasas plēvēs iestiprinātas rotas, rada miglas iespaidu ar pārsteidzošiem akcentiem - mākslinieku rotām. Tie ir 13 Igaunijas laikmetīgo rotu mākslinieki, kuri sapulcināti vienkopus, rada spilgtu ieskatu laikmetīgajā rotu mākslā.
Tanels Vēnre ir viens no "ESTONISHING!” grupas māksliniekiem, varētu teikt - tās ideoloģiskais pamats, pats daudzu starptautisku izstāžu dalībnieks. Izstādē skatāmi darbi, kas piestiprināti plastmasas plēvēs, šūpojas un rada gaisīgu iespaidu, daļa darbu arī vitrīnās gar sienu.
"No vienas puses, izmantotas klasiskās tehnikas, tādi materiāli kā sudrabs, dārgakmeņi. Piemēram, Jūlija [Jūlija Marija Kīnnapa] ir slavena ar dārgakmeņu izmantošanu. No otras puses, ir rotas, kurās izmantoti tādi materiāli kā silikons, plastmasa vai labi zināmi dabas materiāli. Te, piemēram, ir putna ola, dažādi pārsteidzoši materiāli,” skaidro Tanels Vēnre.
Taču Vēnre uzskata, ka darbus nosaka nevis materiāls, bet jūtīgums. Viņš vērtē, ka 13 māksliniekus vieno uzmanīga attieksme pret materiālu, ar kuru viņi strādā.
"Kad jūs skatāties uz šīm rotām, tās nav uzkrītošas, tās ir pat introvertas. Tas, manuprāt, raksturo laikmetīgo igauņu rotu mākslu. Tā raisa domas kaut kur dziļi jūsos un ir ļoti personiska,” bilst Vēnre.
Kas vieno 13 laikmetīgos rotu māksliniekus, un kā viņi apvienojušies? Pats Tanels Vēnre ir Igaunijas Mākslas akadēmijas Dizaina fakultātes profesors, grupā, ir arī Igaunijas Mākslas akadēmijas Rotu nodaļas profesore starptautiski atzīta igauņu rotu māksliniece Kadri Malke.
"Stāsts, kā mēs kļuvām par mākslinieku grupu, aizsākās pirms aptuveni sešiem ar pusi gadiem. Daži no mums saņēma e-pasta vēstuli no Brazīlijas no San Paolo galerista Tomasa Kona. Pirmā doma bija, kāpēc šis puisis no Brazīlijas man raksta? Taču viņš bija ļoti mērķtiecīgs, bija milzīgi aizrāvies ar ziemeļu rotām. Viņš bija redzējis mūsu darbus grāmatās, te es domāju starptautisku izstāžu katalogus. Tad viņš no Brazīlijas ieradās Igaunijā, lai satiktu māksliniekus. Viņš devās no studijas uz studiju, un es biju kā tāda kontaktpersona.
Tad mēs kopā izveidojām 13 mākslinieku grupu, kura kopā sevi pirmo reizi pieteica Minhenē, gada lielākajā juvelieru notikumā – starptautiskajā laikmetīgo mākslas rotu izstādē "Scmuck”. Tā ir kā Venēcijas biennāle juvelieriem,” par grupas izveidi atklāj Vēnre.
Izstādei Minhenē sekoja izstāde Tomasa Kona galerijā San Paolo, tad bijusi izstāde galerijā "Platina" Stokholmā un Dizaina muzejā Igaunijā, tagad Rīgā.
"Tomass Kons bija 90 gadus vecs, taču ļoti aizrautīgs, entuziasma pilns ebreju vīrs. Tas ir arī stāsts par to, ka cilvēka mūžs ir ierobežots un kā māksla spēj dzīvot ilgāk,” paskaidro Vēnre.
Tomass Kons mūžībā devās pērn un bija viens no šīs izstādes kuratoriem. Vēnre paskaidro, ka katrs no 13 māksliniekiem veido savu atšķirīgu karjeru, daži no viņiem ir aktīvāki, citi mazāk aktīvi laikmetīgajā rotu mākslā. Taču kopējais noskaņojums un doma būt kopā esot lieliska.
Vēnre rāda katalogu, nelielu izdevumu, kurā katrs no 13 igauņu rotu māksliniekiem raksturots ar vienu igauņu vārdu. Piemēram, Jūlijas Marija Kīnnapas rotas paskaidro viens vārds "tee" , tas nozīmē gan pagātne, gan ceļš; "ois" nozīmē ziedēšana. Šis vārds raksturo Kristīnas Laurits rotas. Arī izstādē Kristīnas darbs – rota, kurā iesprausts īsts balts zieds.
Var droši teikt, ka igauņu rotu mākslinieki jau ir piesaistījuši pasaules uzmanību.
"Pirms dažiem gadiem Amsterdamā notika konference, un viens no pazīstamiem Amsterdamas galeristiem Pauls Doree savā uzstāšanās runā teica, ka ir divas valstis, kurās ir spēcīgas raksturīgas pazīmes, pēc kurām uzreiz var pateikt, no kurienes ir šie rotu mākslinieki. Un šīs valstis ir Igaunija un Jaunzēlande. Tām ir spēcīga identitāte rotu sajūtā. Jaunzēlande ir neliela valsts, bet arī ar stiprām tradīcijām rotu mākslā,” stāsta Vēnre.
Lai arī daudziem igauņu rotas raisa asociācijas ar kaut ko tumšu, viņš uzskata, ka tās ir bezkrāsainas, ahromātiskas.
"Igauņu rotas raksturo tīra forma, tā ir liela māka atmest visu lieko. Reiz runāju ar savu Amerikas galeristu, un viņš teica kādu skaistu atziņu: Lai Ziemeļos igauņu rotu mākslinieki izmantotu krāsu, tad tam jābūt spēcīgam iemeslam, tas nevar būt formāli,” atklāj Vēnre.
Jautāts par sakariem ar Latvijas rotu māksliniekiem, Vēnre atbild, ka ir lasījis lekcijas studentiem, savas personālizstādes laikā uzstājies ar priekšlasījumu. Tāpat Latvijas studenti braukuši apmaiņas programmā, turklāt pie viņiem studē dažādu tautību cilvēki, kuri ierodas apgūt specifisko, ziemeļnieku rotu mākslai raksturīgo.
"Es domāju, pasaule mūsdienās vairs nav ģeogrāfiski ierobežota, tā ir vairāk saistīta filozofiskām vai emocionālām saitēm. Jūs varat būt labi draugi ar cilvēku no Brazīlijas vai Jaunzēlandes, ja jums ir viena līmeņa domāšana,” uzskata Vēnre. „Jā, mēs esam tuvi, bet mums nav ciešu attiecību ar Latvijas rotu māksliniekiem, tikai ar dažiem.
Galerija gan ir labs tilts, lai tuvinātos. Mums Igaunijā nav tik labu galeriju, kurā mēs varētu eksponēt laikmetīgās rotas. Mums ir pavērušās iespējas Stokholmā un Rīgā izstādīt savus darbus. Tas ir lieliski - būt šeit un rādīt savus darbus.”
Arī paša Tanela Vēnres rotas ir starp 13 igauņu mākslinieku izstādes darbiem, un viņa izteikumi tāpat kā rotas raisa dziļas domas.
Igauņu laikmetīgo rotu mākslu var skatīt galerijā "Putti” vēl šonedēļ - līdz 18. aprīlim.
