Svinīgi atklāts Latvijas paviljons Venēcijas mākslas biennālē, kas atzīta par vienu no nozīmīgākajiem, senākajiem un visapmeklētākajiem mākslas pasākumiem pasaulē. Latvija tajā piedalās kopš 1999.gada, un šogad mūsu valsti 57.Venēcijas biennālē pārstāv mākslinieks Miķelis Fišers ar ekspozīciju “Kas slikts var notikt”. Kā atzīst izstādes kuratore Inga Šteimane, interese par Latvijas paviljonu Venēcijā ir ļoti liela un Fišera humora izjūta uzrunā daudzus skatītājus.
"Man ir prieks, ka daudzi cilvēki ir izrādījuši patiesu prieku par nosaukumu. Pārvēršot to par jautājumu "Kas slikts var notikt?", viņi ar prieku acīs atbild – viss. Respektīvi, kaut kas mūsu paviljonā ir tāds, kas rezonē ar sajūtām, kādas cilvēki labprāt grib sajust šobrīd. Tas ir pats labākais," Latvijas ekspozīcijas kuratore, mākslas zinātniece Inga Šteimane.
Latvijas paviljonā izstādīti 16 ironiski kokgrebumi, kā arī lielformāta glezna “Izlaušanās. Ardievas esībai” un apjomīga skaņas un gaismas instalācija. Miķelis Fišers rada spēcīgus kritiskus tēlus ar ezoterisku ievirzi, ko skatītājs var traktēt gan kā pareģojumu, gan uztvert kā pārsteigumu.
"Tagad var praksē redzēt, kā visas trīs atsevišķās daļas darbojas kopā, tas ir tā, kā bija iecerēts," atzīst Fišers. "Ir prieks arī par to, kā darbojas telpas arhitektūra, viņi izmanto soliņus, ko esam ierīkojuši, iet tur, kur mēs vēlējāmies, ir izdevies saskaņot visus materiālus. Ekspozīcija ir izdevusies."
Miķelis Fišers. Daudzdimensiju būtnes sagriež gabalos savus avatarus pirms evakuācijas no planētas Zeme. 2017
Miķelis Fišers. Reptiloīds imobilizē halucinējošos darvinistus. 2017, gaismas un skaņas instalācija
Foto: Publicitātes attēls
"Manuprāt, mūsu paviljons šogad saskan pilnībā ar šīgada biennāles pamatnostāju, ka tā ir mākslinieku veidota un māksliniekiem veidota biennāle, respektīvi, ka šīs mākslinieku veidotās pasaules ir pirmās un galvenās, kas jāredz, un nevis politiķu vai ekonomistu veidotās. Fišera veidotā pasaule iekļaujas, tā nav maziņa, aprobežota pasaulīte, bet ar lielu vīziju par mums visiem," skaidro Šteimane.
Projekta kuratore, mākslas zinātniece Inga Šteimane atzīst, ka interesantākais Miķeļa Fišera kokgrebumos ar reptiloīdiem, sterilizētām nāriņām, pelēkās rases zinātniekiem vai ciklopiem mākslinieka sacerētie mīti ievietoti konkrētos vēsturiskajos apstākļos un radīti ar detalizētiem vides zīmējumiem un precīzām psiholoģiskajām reakcijām, kas uzdod neskaitāmus jautājumus Kāpēc?
"Interese par Latvijas paviljonu ir ļoti liela, esam pat saņēmuši uzslavas, ka jūs nodrošinājāt mums labāko dienu šajā apskatē. Miķeļa humora izjūta daudziem uzlabo garastāvokli un rada iedvesmu," saka kuratore.
Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk
