Kultūras rondo

Mūziķis Kārlis Auzāns par dalību "Zīda ceļa" meistarklasēs

Kultūras rondo

Ir ārdītāji un tie, kam gribas kaut ko saglabāt. Saruna ar aktieri Vili Daudziņu

Izstādē "Direktora izvēle" Rīgas Biržā apvienots šķietami neiespējams darbu kopums

Kuratora personīgais skats uz mākslu – «Rīgas biržā» izstāde «Direktora izvēle»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

No 20. augusta līdz 4. decembrim muzeja "Rīgas birža" lielajā zālē apskatāma izstāde "Neiespējamais grupas portrets. Direktora izvēle". Šī izstāde ir stāsts par vērtībām un kuratora personīgo attieksmi, tās pamatā ir muzeja vadītājas Daigas Upenieces darbs pie grāmatas "Direktora izvēle", ko izveidot aicinājusi Londonas izdevniecība "Scala Arts & Heritage Publishers". Kamēr grāmatas izstrāde ir procesā, 30 kolekcijas darbi ir apvienoti izstādē, veidojot šķietami neiespējamu kopumu, kuru vieno direktora redzējums.

Grāmatas pirmsākumi meklējami jau pirms vairākiem gadiem, kad Daiga Upeniece vienā no saviem mīļākajiem muzejiem Hāgā atrada Emīlijas Gordenkeres grāmatu "Director's choice", kurā bija aprakstīti 37 kolekcijas darbi. Viņu pārsteidza tajā paustā personīgā attieksme, emocijas un zināšanas par darbiem. Tas bija ļoti pretēji ierastajam kuratora darbam, kurā pierasts sevi pabīdīt malā un runāt pēc iespējas zinātniskāk. Ar laiku izveidojusies kolekcija ar šādām grāmatām no lieliem Eiropas un Amerikas muzejiem, piemēram, "Vollesa kolekcijas" Londonā un "Frika kolekcijas" Ņujorkā. Daiga Upeniece atzīst, ka bija ļoti pārsteigta un samulsusi, kad Neils Tipmans uzrunāja arī viņu rakstīt šo grāmatu.

Grāmatas izdevējs smejoties esot teicis, ka grūtākais būs atlasīt 37 darbus, bet, apzinoties, ka tas ir veids, kā popularizēt savu muzeju gan Eiropā, gan Amerikā, tika izvēlēta Rietumeiropas māksla. Strādājot par muzeja vadītāju, pa gadiem ir savākušies vairāki interesanti stāsti. Tā kā šis laiks muzejam nav vienkāršs, jo tas ilgu laiku ir bijis ciet, bet pašiem jāsedz arī daļa no grāmatas izdošanas izmaksām, muzeja vadītāja izdevējiem piedāvāja sākt ar izstādi un turpināt ar grāmatu. Darbus vieno tikai tas, ka tie ir no vienas kolekcijas, tādēļ radās nosaukums "Neiespējamais grupas portrets. Direktora izvēle".

"Es pati veidoju scenogrāfiju izstādei, gribēju atstāt to domu, ka tā ir izstāde – grāmata un grāmatā mēs nekad neieraugām visu uzreiz. Izstāde veidota tā, ka mēs neieraugām visu, bet tikai dažus darbus un, ejot cauri, nākamos, tieši tāpat kā mēs lasītu grāmatu," skaidro Upeniece. Viņa ir ļoti pateicīga profesoram Aleksejam Naumovam, kura uzdevums kā krāsu konsultantam bijis apvienot un parādīt dažādo no 16.–20. gadsimta.

Uz jautājumu, kurus no darbiem gribētos īpaši izcelt, direktore pirmo min vienu no centrā esošajām gleznām, Daniela Sēhersa un Lūkasa van Īdena kopdarbu – rožu ziedu vija ar ainavu fonā: "Varētu teikt, ka šis darbs ir kvintesence visam projektam, jo es vēlējos, lai mēs ieraugām kaut ko nedaudz vairāk. Šis darbs ir ļoti dažādi skatāms. Cilvēki ļoti priecājas, jo skaitās, ka Daniels Sēherss ir varbūt pat pats virtuozākais ziedu gleznotājs. Bet, ja sākam skatīties dziļāk, mēs konstatējam, ka autors bijis ne tikai mākslinieks, bet arī jezuītu mūks un priesteris, līdz ar to uz darbu jāskatās no pilnīgi cita redzes punkta."

Direktore skaidro, ka izstāde veidojas caur centru, kurā redzami 16. un 17. gadsimta darbi, kas pārsvarā ir sakrālā māksla. Tajā katrs darbs ar aprakstu izvietots uz atsevišķas sienas, lai būtu iespējams lasīt un salīdzināt minētās detaļas vienā acu skatā. Centrā ir redzams darbs, ko paredzēts attēlot uz grāmatas vāka – jauns vīrietis ar neļķi, darbs, kas ir izaicinājums ne tikai muzejam, bet arī veselai mākslas vēsturnieku paaudzei, jo tam nav ne paraksta, ne kādas norādes par personu, kas tajā varētu būt attēlota, un, kaut arī darbu apskatījuši daudzi eksperti no visas pasaules, vēl arvien neesot zināms, kāda meistara otai pieder šis darbs. Tā kā gleznas tapšanas laikā mode ļoti strauji mainījās, zināms, ka tas gleznots 16. gadsimta divdesmitajos gados. "Ir viens mazs atribūts, pēc kura var noteikt, kāpēc šis portrets ir gleznots. Tā ir maza neļķīte šī skaistā, jaunā vīrieša rokās, kas ir mīlestības un laulības simbols. Tas bija saderināšanās portrets. Ļoti iespējams, mūsu puisim kaut kur šajā pasaulē bija pāra portrets," mīklaino darbu skaidro Upeniece, kura radusi vienmēr, ieejot muzejā, meklēt tāda paša izmēra meitenes portretu vai ko citu, kas ļautu tuvoties meistara vārdam. Šobrīd tiek minēts, ka gleznas autors varētu būt kāds no Antverpenes meistariem, kura daudzi darbi šobrīd atrodami Frankfurtē. Tālāk grāmatas un izstādes autore min, ka gleznā attēlotajam vīrietim bijis jābūt bagātam cilvēkam, lai pasūtītu savu portretu, taču iespējams, ka šis jauneklis varēja būt arī tuvs ģimenes loceklis šim meistaram.

Daiga Upeniece ļoti cer, ka šī izstāde palīdzēs iegūt grāmatai nepieciešamos līdzekļus, lai to beidzot izdotu. Viņa norāda, ka grāmata būs brīnišķīga iespēja parādīt muzeju un var kļūt par ierosmi citiem atbraukt uz Latviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti