Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekššēdētājs Mārtiņš Bondars

Labrīt

Jaunajās pašvaldību domēs darbu turpina vairums līdzšinējo mēru

Aivara Liepiņa personālizstāde ''Man patīk dzīvot uz salas''

Kundziņsalas un Siksalas vērojumi Aivara Liepiņa personālizstādē «Man patīk dzīvot uz salas»

Pazīstamais fotogrāfs Aivars Liepiņš ir uzmanīgs vērotājs, kuram savos darbos izdodas atklāt lietu un cilvēku dziļāko kodolu, tādēļ viņa fotogrāfijas ir tik uzrunājošas. Divas ļoti interesantas viņa autordarbu kolekcijas no 8. jūlija būs iespēja apskatīt izstādē Fotogrāfijas muzejā. Izstāde “Man patīk dzīvot uz salas” būs veltīta divām nozīmīgām salām fotogrāfa dzīvē – Kundziņsalai Rīgā, kas ir autora bērnības zeme, un Siksalai Teiču dabas rezervātā, kas bija viņa miera patvērums saspringtā dzīves posmā. Kundziņsalai veltītās fotogrāfijas Aivars Liepiņš parādīs pirmo reizi, bet Siksalai veltītais cikls jau daudzkārt ceļojis pa pasauli un pirms dažiem gadiem to savam krājumam iegādājies Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

Aivara Liepiņa darbos jūtams vārdos grūti izsakāms skaistums, kas, šķiet, veidojas no mīlestības pilnā skatiena, no sirsnības, ar kuru mākslinieks skatās uz vietām un cilvēkiem. Uz šādu novērojumu fotogrāfs gan atbild: “Par fotogrāfijām lai spriež citi cilvēki, jo man tās visas ir mīļas. Bet tā es skatos uz pasauli, jā. Man patīk stāstīt stāstus. Bet man nepatīk stāstīt par to, kas ir no ārpuses redzams. Man ir svarīgi stāstīt par to, “kas tam lācītim vēderā”. To, ko citi nav ievērojuši varbūt. Un tā amplitūda jau var būt ļoti plaša.”

Izstāde veltīta divām fotogrāfa sirdij tuvākajām salām – Kundziņsalai un Siksalai. Kā izrādās, ar salām Aivaram Liepiņam vispār ir ļoti īpašas attiecības, tāpēc arī nosaukums “Man patīk dzīvot uz salas”.

Mākslinieks skaidro: “Es piedzimu uz salas – Kundziņsalā. Man darba vieta bija Preses namā, Ķīpsalā. Pēc tam es pārcēlos uz avīzi “Diena”, kas bija Mūkusalā. Un tagad avīze “Diena” ir Andrejsalā. Tā es dzīvoju uz salas. Es labi jūtos uz salas.

Ja tā filozofiski, droši vien, paskatītos, tad tas mans skats uz pasauli ir tāds – cilvēks no salas, kurš skatās uz lielo pasauli. Es esmu tāds vērotājs.”

Savas bērnības zemes Kundziņsalas fotogrāfijas Aivars Liepiņš parādīs pirmo reizi, un tās ir stāsts par Kundziņsalu 70. un 80. gados. Izstādē redzama salas ikdienas dzīve, arī kāzas un bēres, ieliņas, pagalmi, veikali, autobusa pietura, ēkas, no kurām daudzu nu jau sen vairs kā nav. Nav arī mājas, kur dzīvoja fotogrāfs. Tieši pretī tai atradās viens no salas kanāliem. Tā krastos auga kalmes un ļoti daudz dzelteno kundziņu tāpat kā citur salā. Vasaras sākumā no kanāla skanēja varžu koncerti, kas saliniekiem bija pierasta skaņa, bet ko grūti bija izturēt salinieku ciemiņiem.

Kundziņsala. Darbs no izstādes "Man patīk dzīvot uz salas"

Tās visas ir ļoti mīļas atmiņas Aivaram Liepiņam, tāpēc izstāde būs ļoti personiska. Fotogrāfs stāsta: “Tās ir fotogrāfijas, kas tapušas savā ziņā nejauši, garām ejot, kaut kur pa ceļam. Kādus pazīstamus cilvēkus nofotografēju, kādus nepazīstamus. Kāpēc es fotografēju? Tāpēc ka tajā mirklī man likās, ka tas ir interesanti. Mums bija divstāvu māja, mēs dzīvojām otrajā stāvā. Tas ir tas laiks, kad sāka būvēt ostu. 70. gadu sākumā vēl ne, bet 70. gadu vidū man ir nofotografēts pirmais stabiņš, kuru iedzina Lieldaugavā tad, kad sāka būvēt konteineru ostu. Un savukārt 80. gadu beigas ir tad, kad mēs aizgājām no Kundziņsalas un mamma sāka dzīvot Zolitūdē.”

Otra izstādē ietvertā kolekcija savukārt 90. gadu vidū jau bijusi skatāma Latvijā un pēc tam daudz izceļojusi arī ārzemes, un tā veltīta Siksalai. Tā ir neliela sala Teiču purva vidū, kuras dzīvi Aivars Liepiņš iemūžinājis 80.–90. gados, kad tā viņam bija kā patvēruma vieta no saspringtā ikdienas darba tolaik vētraino valsts pārmaiņu laikā. Uz salas dzīvoja vecticībnieku pēcteči, savā mierīgajā ritmā, bez elektrības un daudziem citiem civilizācijas labumiem.

Siksala. Darbs no izstādes "Man patīk dzīvot uz salas"

Bet par Siksalu ieinteresējis Aivaru Liepiņu bija viņa kolēģis Māris Kundziņš. “Tas pirmais impulss bija Māra Kundziņa fotogrāfija no akcijas “Viena diena Latvijā”, atklāj Liepiņš. “Viņš kā dabas fotogrāfs bija fotografējis arīdzan Siksalā. Pilnīgi necila fotogrāfija – viena lauku sieviņa sēž un šķiro sīpolus. Bet tā fotogrāfija mani tā pārņēma, ka es teicu Mārim –

nu aizved mani uz turieni, es arī gribu uz turieni! Māris teica – bet tur nav nekā, tur tālu, tur purvā, tur nav nekā! Bet tā doma man nelika mieru.”

Aivars Liepiņš uz Siksalu brauca vairākkārt, ar savu klusumu un kosmisko mieru tā bija vieta, kur savest kārtībā galvu un domas. “Tas bija tāds ļoti nemierīgs laiks, tās bija perestroikas beigas, Atmodas sākums, Atmoda, barikādes. Un pa starpu šī sala ar savu nereālo mieru. Agri, agri no rīta, kad saule aust, un rudenī dzērves atlido, dejo un kliedz tur tajā absolūtajā klusumā, tas ir pilnīgi kaut kas tāds kosmisks. Nu, jā, un šajā noskaņā es tur paknipsēju,” stāsta Liepiņš.

Siksala. Darbs no izstādes "Man patīk dzīvot uz salas"

Siksalas cikls izpelnījās lielu ievērību, izstāde daudz ceļoja pa ārzemēm, un skatītāji, fotogrāfiju savaldzināti, ne reizi vien nāca klāt autoram un izteica vēlmi šo vietu ieraudzīt arī paši savām acīm. Fotogrāfs atceras: “Londonā man atklāja izstādi, un viens pienāk man klāt un prasa – kā uz turieni var aizbraukt? Es pilnīgi samulsu – kāpēc jūs gribat uz turieni braukt? Tur taču nekā nav! Un tajā brīdī, kad es teicu, ka tur nekā nav, es atcerējos Kundziņmāri.

Un tās sarunas laikā man kā fotogrāfam tāda vīzija uzreiz bija acu priekšā – Teiču purvs ar tiem akačiem, kuram pāri brauc sarkans divstāvu britu autobuss...

Tāda fantasmagorija pilnīgākā. Bet viņš teica – es gribu redzēt to vietu, kur dzīvo cilvēki ar tādām sejām.”

Siksala tagad jau arī pilnīgi citāda nekā 90. gados, tur ir elektrība, internets, bet tikpat kā nav cilvēku, reizēm kāds atbraucot vien uz savu vasaras mājiņu.

Aivara Liepiņa personālizstāde “Man patīk dzīvot uz salas” Fotogrāfijas muzejā būs skatāma no 8. jūlija līdz augusta nogalei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt