Izstāde “Tēlniecība. Objekts” Kuldīgā pārkāpusi ierastās robežas. Lai to baudītu kopumā, tad būs jāiegriežas gan Kuldīgas Mākslas namā, gan Mākslinieku rezidences galerijā, gan jābūt vērīgiem pilsētvidē.
“Tēlniecība un objekts - kur būtu arī šī trauslā līnija starp šiem abiem medijiem un vai viņa vispār pastāv, vai mēs runājam par vienkārši telpisku mākslas darbu un par dažādiem materiāliem, kā šie darbi ir veidoti,” norādīja LMA Mākslas zinātnes nodaļas lektors Raimonds Kalējs.
Izstādē iekļauti teju 40 autoru darbi, kas tapuši no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, līdz pavisam jauniem – Kuldīgā pirmizrādītiem – objektiem. Tā, piemēram, Ivara Heinrihsona līniju zirgi no glezniecības pārnesti materiālā un līnija ieguvusi telpu. Plānots, ka šis darbs pie Kuldīgas Galvenās bibliotēkas paliks arī pēc izstādes beigām. Savukārt Andra Vītoliņa darbam “Fundamentum” izvēlēta vieta uz nodegušas mājas pamatiem kā atsauce, ka kaut kas ir sabrucis, bet kaut kas – palicis. Viņš atzina, ka šāda izstāžu veidošana pilsētvidē ir iespēja uzrunāt arī tos cilvēkus, kas uz izstāžu zālēm neiet.
“Uz koncertu jāpērk biļete, jāsaņemas, bet pilsētvidē bieži izglītojam nejaušu skatītāju, tur ir arī domājošs un izglītojošs sabiedrības fundaments tajā visā,” uzskata gleznotājs Andris Vītoliņš.
Tēlnieka Paula Jaunzema darbs kuldīdzniekiem gājis pie sirds, taču pavisam citādi iznācis ar Līvijas Rezevskas skulptūru “Meitene ar ūdenstrauku”, kuru vietējie mīļi dēvē par “Anniņu”. Kristiana Brektes interpretācija “Dusmīgā Anniņa” bija redzama vienu dienu, bet naktī bija pazudusi. Kas ar to noticis, tiek skaidrots. Izstāde būs skatāma līdz pat 27. septembrim.
