„Šajā kārtā muzejam tiek restaurētas un renovētas visas iekštelpas. Pēc arhitektoniskās izpētes ēkas iekšējā apdare tiek atjaunota, kāda tā ir bijusi 20. gadsimta sākumā,” stāsta muzeja direktore Dace Bumbiere.
Krāšņais koka arhitektūras paraugs atrodas pie pašas Ventas rumbas. Ēkai ir saistoša vēsture, kuras pirmsākumi, visticamāk, meklējami Liepājā. „Ir atsegti baļķi, kas ir numurēti. Tas liecina, ka ēka ir izveidota citur un uzstādīta šeit. Tā ir transportēta. Leģenda stāsta, ka Parīzē, bet izpēte beigusies Liepājā, jo visus dēļus meistars parakstījis ar Libau,” norāda Bumbiere.
Ar Kuldīgas novada muzeja ēku saistīta skaista leģenda. To kā kāzu dāvanu pasniedzis kāds turīgs kapteinis. Sākotnēji koka ēka kalpojusi kā dzīvojamais nams turīgiem kuldīdzniekiem. Muzejs tur atrodas no 1940. gada. Pēc renovācijas, atverot muzeju, viss otrais stāvs būs atvēlēts ekspozīcijai, kas vēstīs par turīgu kuldīdznieku dzīvi 20. gadsimta sākumā.
Pa kalpotāju koka trepēm ar muzeja direktori dodamies uz otro stāvu. „Virtuvē ir iemūrēta krāsns, kas šajā ēkā bija zudusi. Šī būs arī vienīgā funkcionālā krāsns, ko ugunsdzēsēji mums atļauj lietot. Tā kā svētku reizēs šeit varēs just pīrāgu smaržu,” klāsta Bumbiere.
Turpat blakus citās telpās jau redzamas aprises ēdamistabai, ziemas dārzam, guļamistabai, dāmu un kungu salonam. „Šajā telpā būs kungu salons, kur atrodas grezns kamīns, bet uz grīdas ir atjaunots iluzorais parkets. Tas ir uzkrāsots, kas rada sajūtu, ka bijis parkets ar lilijām. Redzams arī restaurētais gabals, bet pārējais ir izgatavota replika,” viņa piebilst.
Kungu salonam top arī īpašas tapetes. Te gan saglabājas neliela intriga, kādas tās izskatīsies. Tikmēr pavisam skaidri var redzēt ko citu, dodamies tālāk. „Te caur logiem var redzēt burvīgu skatu uz rumbu. Nonākam mūzikas salonā. Tālākā istaba ir dāmu buduārs. Tā kā kungam būs visgreznākā telpa no interjera viedokļa, tad dāmai būs visgreznākais skats pa logu - uz rumbu. Grezns kamīns, kas atceļojis no ēkas trešā stāva uz otro stāvu. Tā kā uz tā attēlota dzīves svinēšana – dzīres, tad tas ir piemērots mūzikas salonam, kur varēs atpūsties, muzicēt vai izrādīt kamerizrādes,” viņa piebilst.
Vienā no trešā stāva telpām izdevies saglabāt gandrīz visu seno sienu krāsojumu (~80%). „Salīdzinot ar citām telpām, te varēs uzskatāmi redzēt seno krāsojumu – baložu krāsu toni. Te būs arī vēsturiskais gaismas ķermenis – lustra, lai nepazūd senā dzīvokļa sajūta,” turpina Bumbiere.
Ēkas pirmajā stāvā atradīsies izglītības centrs un labiekārtotas telpas apmeklētājiem, iecerēta arī vieta mazuļiem un kafejnīcai. Arī šajās telpās atjaunotie senie ornamenti un krāsojums. Ēkā iebūvēts pacēlājs, līdz ar to senais nams būs pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Kuldīgas novada muzeja interjeru pamatā veidos muzeja krājumā pieejamie eksponāti. Lielākais eksponāts, kas šobrīd tiek meklēts, ir piemērota bufete. Kuldīgas novada muzejs durvis saviem apmeklētājiem atvērs 2014. gada maijā, laikā, kad Latvijā notiek Muzeju nakts.
