„Patvāris sākotnēji tiek izkurināts ārpus telpām, jo tas stipri dūmo. Kurina ar dzīvu uguni. Vislabākais kurināmais ir priežu čiekuri. Patvārim vidū ir caurule, kurā saliek kurināmo materiālu, izkurina līdz tam brīdim, kad ir ogles un tad nes patvāri iekšā.” - Par īpašo patvāra paplāti un citiem galda piederumiem, kas izlikti uz ēdamistabas galda muzejā, stāsta Kuldīgas novada muzeja direktore Dace Bumbiere. Visas šīs izdarības, ar patvāra kurināšanu un tējas malkošanu var izbaudīt brīvdienās, kad viesi tiek cienāti ar tēju:
„Tad, kad patvāris tiek ienests telpās, vai nu caurule tiek aizsegta ar speciālu vāciņu vai augšā tiek novietota stipruma kanniņa. Iekšā patvārī ir tikai karstais ūdens, atsevišķā kanniņā atrodas stiprums un tad nu katrs pa savai gaumei var sagatavot tēju.”
Turpat uz galda apskatāmi 20. gs. sākumā ražotie galda piederumi. Blakus galda piederumiem uzklāti arī uzkodu šķīvji.
„Bieži tējas dzeršana izvērtās daudz garāka un ilgāk, it īpaši, ja tēja tiek dzerta no patvāra, jo ūdens tiek ilgi turēts karsts, līdz ar to sarunas var ieilgt vairāku stundu garumā, tiek pasniegtas sviestmaizes, kūciņas u.c., tāpēc mēs šeit redzam uzkodu šķīvjus,” stāsta un rāda Dace Bumbiere.
Zāļu tējas dzertas veselības nolūkos. Citējot kāda muzeja apmeklētāju, muzeja direktore uzsver, ka tēja ir tikai tā, kas tiek lasīta no īsta tējas koka, viss pārējais esot zāle. Muzeja darbinieki pētījuši arī tējas dzeršanas manieres un tradīcijas:
„Ir dažādi uzskati, vai tad tēju dzer ar pienu vai pienu ar tēju, bet vēsturnieki šim diskursam ātri pieliek punktu, jo sākumā, kad 16.gs. Anglijā ieved tēju, porcelāns ir ļoti trausls un tas nespēj izturēt karsto tēju, tāpēc tasītes bieži saplīst. Lai tasīte uzturētu karsto tēju, viņa tiek aklimatizēta. Vispirms pielej pienu un tikai tad karsto tēju.”
Izstaigājot Kuldīgas novada muzeju, kas veidots kā turīga kuldīdznieka mājoklis, virtuvē, ēdamistabā, guļamistabā un citās telpās katrs pats var iepazīt tējas dzeršanas tradīcijas.
„To visu, ko es izstāstīju, katrs apmeklētājs var izlasīt pats speciāli izstādei sagatavotā ceļvedī. Izstādes sākumā katrs saņem ceļvedi. Pēc tam, sekojot numuriņiem, var atrast un saprast, kāpēc [lietoti] šādi trauki un ne savādāki,” stāsta Bumbiere
Vēsturiskā izstādes daļa veidota, muzejam sadarbojoties ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, Talsu novada muzeju un privātkolekcionāriem. Muzejā var gūt arī ieskatu 21. gadsimta tējas trauku tendencēs, aplūkojot Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļas studentu un mākslinieces Sanitas Ābelītes darbus.
„Tējas laikam” Kuldīgā varēs ļauties līdz pat aprīļa vidum, savukārt nākamā izstāde būs veltīta tekstilijām.
