Tillbergs ir viens no ievērojamākajiem 80./90. gadu “robežpārkāpēju“ paaudzes māksliniekiem, kas drosmīgi eksperimentē ar jaunām izteiksmes formām, pārkāpjot tam laikam ierastās mākslas robežas, kā arī vairākkārt ievijot savos darbos sociālpolitisku kritiku. Kā piemēru var minēt instalāciju, kas veidota vēl pirms padomju impērijas sabrukuma un kurā mākslinieks eksponēja neatkarīgās Latvijas valsts karogu virs milzīgas padomju armijas karavīru zābakus kaudzes[1], vai performanci, kas kā komentārs par sabiedrībā dominējošo noskaņojumu īstenota tagadējā Līvu laukumā, kur kopā ar Sarmīti Māliņu un Sergeju Davidovu mākslinieks gulēja īpaši gatavotos milzīgos būros, sagaidot milicijas iejaukšanos.[2]
Tomēr pārsvarā Tillberga darbi ir veidoti kā poētisku tēlu konstrukcijas, kurās eksistenciālas izjūtas savijās ar pārdomām par universālām vērtībām, pievienojot viegli patinētu atmiņu pārklājumu. Milzīgas kāpostu skābējamās mucas, sarūsējušas metāla plāksnes, veci ekskavatora kausi, lidmašīnas dzinējs, hidrauliskā spiede, ar mašīneļļu notrieptas virsmas, dzīvnieku skeleti, zārki, lidmašīnas un kūtsmēsli kļūst par mākslinieka izejmateriālu un pārtop monumentālās instalācijās, kurās faktūras raupjuma un sajūtu trausluma sadursme kļūst nenovēršama, radot smeldzīgu spriedzi un spēcīgu pēcsajūtu.
Slavas zenītā Tillbergs nonāk 1994. gadā, iegūdams prestižo Somijas mākslas balvu “Ars Fennica” par izstādi “Konjunktūra”[3], un tajā pašā gadā kā pirmais latviešu mākslinieks tiek uzaicināts piedalīties vienā no redzamākajām tā laika pasaules mākslas skatēm – 22. Sanpaulu biennālē Brazīlijā. Mākslinieka veiksmes stāstu papildina virkne izstāžu Vācijā, Somijā, Zviedrijā u. c.
Instalācija “Pali” pirmoreiz izstādīta galerijā “M6”, Rīgā 1994. gadā, vēlāk iekļauta personālizstādē “Konjunktūra”, kurā kļūst par centrālo darbu. Neskaitāmu sarūsējušu spaiņu sanesumu iekļauj balti palagi, veidojot Latvijas mākslas klasiķa Vilhelma Purvīša raksturīgajā krāsu paletē ieturētu telpisku gleznu. Mākslinieks komentējot šo darbu, vedina domāt par cilvēku likteņiem, kuri kā ūdens izlīst caur sarūsējušajiem spaiņiem. Baltie palagi kļūst par uzticamiem lieciniekiem gan cilvēka dzīves sākumam, gan beigām, savukārt vecie spaiņi kļūst arī par sava laikmeta liecību. Deviņdesmito gadu sākumā tie tiek savākti Tillberga regulārajos klaiņojumos pa mazdārziņiem un nomaļām pilsētas teritorijām. Šoreiz, rekonstruējot instalāciju “Pali”, spaiņu vākšanā, izmantojot sociālos tīklus, tiek iesaistīti Latvijas iedzīvotāji, kas ļauj mākslinieka darbam kļūt par kolektīvas pieredzes rezultātu.
[1] Instalācija “Etalons Nr. 5” izstādīta 7. Republikas dizaina izstādē, 1989. gadā izstāžu zālē “Latvija”, Rīgā.
[2] Sergeja Davidova, Sarmītes Māliņas un O. Tillberga performance “Būri” notika 1987. gada aprīlī Filharmonijas laukumā, Rīgā.
[3] O.Tillberga personālizstāde “Konjunktūra” notika pilsētas mākslas galerijā “Im Sophienhof” Ķīlē, Vācijā, Oulu mākslas muzejā un Dienvidkarēlijas mākslas muzejā Lapenrantā, Somijā 1994. gadā; pilsētas mākslas muzejā Helsinkos, Somijā 1995. gadā.
