Purvi Latvijā aizņem apmēram 5% no kopplatības. Ar purvu un kūdru jau kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem cieši saistīta arī Olaine.
“Olaines pilsēta kā vieta tiešām sāka veidoties, pateicoties Olaines Kūdras fabrikas izveidei, jo tajā laikā šī teritorija bija purvs, ar kūdras ieguvi šeit sāka braukt cilvēki un veidojās kūdras ciemats,” skaidro Olaines Vēstures un mākslas muzeja direktore Liene Johansone.
Mūsdienās Latvijā gadā iegūst ap vienu miljonu tonnu kūdras, kas lielākoties kļūst par eksportpreci. Tā gan nav izmantojama tikai dārzkopībā. Izstādē ''Purva pārvērtības'' redzams kūdras pielietojums arī interjerā.
“Tā ir izrakta kūdra, plānā kārtiņā nogriezta un piesūcināta ar sveķiem, un tad var redzēt visu to kūdras zīmējumu, un tad kā Edgars [Ameriks] saka, un man arī tā liekas, ka te veidojas tāds Latvijas marmors,” stāsta izstādes izstādes kurators, viens no izstādes autoriem Atis Luguzs.
Jau vairāk nekā desmit gadus attīstās arī dažādi kūdras mākslas projekti. Līdz brīdim, kamēr tā nonāk mākslinieku rokās, gan paejot ilgs laiks.
Luguzs skaidro: “Pa priekšu iet ģeoloģiskā izpēte, kādā dziļumā kūdra varētu būt piemērota mākslai.
Tad tiek iegūti tādi lieli kūdras kluči, kas divus gadus tiek žāvēti, un tad no viņiem var sākt kaut ko izgatavot.
Jā, sanāk kūdras skulptūras, bet tāds industriāls pielietojums ir, veidojot sienas paneļus.”
Māksliniekus vilina arī kūdras ieguves vietas – purvi. Atis Luguzs un Viesturs Serdāns populārākos purvus iemūžinājuši caur fotokameras aci, kas dažkārt atklājusi pārsteidzošus momentus.
“Redzams, kā sēravots izskatās ziemā. Tas ir purva ezers, kur izplūst sēravots zem ūdens. Ledus virspusē ir tāds āliņģītis, un uz visām pusēm aiziet tādas kā nervu šūnas,” stāsta Luguzs.
Ceļojošā izstāde ''Purva pārvērtības'' Olaines Vēstures un mākslas muzejā būs apskatāma līdz 19. septembrim, bet pēc tam tā ceļos uz dabas izglītības centu ''Meža māja'' Ķemeros.
