“Pamatā tā noteikti ir klausāma izstāde. Radio to nevarētu raidīt, nebūtu iespēja notvert telpisko sajūtu, kas ir izstādes galvenā doma un pamats, ka skaņa tiek novietota telpā ap klausītāju,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” ar izstādi iepazīstina māksliniece Krista Dintere.
Izstādē skaņas instalāciju formā eksponētas daudzkanālu skaņas kompozīcijas, caur kurām māksliniece Krista Dintere pievēršas skaņas avotu izpētei, kas atklāj skaņas kā materiāla dažādo nozīmi. Tiek pētīts arī balss fiziskais, akustiskais un metaforiskais veidols un runa kā analoga signāla piemērs ārpus elektronikas robežām.
“Bieži strādāju ar ierakstītām skaņām.
Man dabīgās skaņas tādā ziņā liekas ļoti interesantas. Pirms veidoju kompozīcijas, iedvesma rodas no abstraktākas idejas, ko vēlos pateikt ar katru skaņdarbu.
Izstādē ir divi mani skaņdarbi, viens no tiem vairāk cenšas atrast abstraktas sakarības starp to, kā skaņa rodas, ceļo un nonāk pie cilvēka,” par darba procesu stāsta Dintere.
Šim darbam dots nosaukums "Gaiss, stīga balss", un izvēloties skaņas avotus, ko ierakstīt kompozīcijā, arī atklājas ideja.
“Ja nebūtu gaisa, mēs neuztvertu skaņas viļņus, stīga ir kā rezonanses objekts, kas vienkārši iekustina gaisu un balss simbolizē cilvēku, to dzīvību un kustību. Skaņa ir medijs, kas pastāv kustībā, es to mēģinu noķert,” savu darbu skaidro Dintere.
Mmākslinieks Ivo Tauriņš oriģinālkompozīcijā “Burtnieku skaņas” caur lauka ierakstu un inscenētām skaņām radījis iedomātu Burtnieku skaņas ainavas kompozīciju, liekot atsauci uz teiku par Gaismas pili, kas guļ Burtnieka ezera dzelmē. Šādi mākslinieks piešķīris imersīvu skanējumu slavenā latviešu komponista Ērika Ešenvalda skaņdarbam “Saules krustcelēs”, ko izpilda Babītes koklētāju ansamblis “Balti”.
“Es daudz interesējos par zinātni, un bija parādījusies jauna paradigma, ka skaņa vairs nebūs piesaistīta skaņas kanāliem, ja runājam par ierakstu, bet aizies objektos un būs telpā brīva. Man radās interese papētīt, kā tas būs. Tad radās instalācija šajā izstādē, kas ir mazliet atšķirīga no tā, kā mēs dzirdēsim citus darbus,” savu interesi skaņu pārvērst mākslas objektā skaidro Ivo Tauriņš.
“Vienam manam darbam var redzēt arī vizuālu attēlojumu, kas ir spektogramma. Tur var redzēt ne tikai, kā raustās līmenis – skaļāk, klusāk, bet var redzēt arī virstoņu spektru,” turpina mākslinieks.
Tauriņš norāda, ka “Burtnieku skaņas” ir ļoti tehnisks darbs, jo viņu interesē, kā var dažādi ierakstīt un samontēt skaņu.
“Visi skaņas celiņi ir ierakstīti dabā, elektroniski apstrādāti, sāk likties, ka tā ir sintētiska skaņa, bet viss dabīgs un apstrādāts,” atzīst Tauriņš.
Viņš arī bilst, ka ārpus cilvēka dzirdes robežām skaņa neapstājas un to var tehniski ierakstīt un vienkārši mainīt tonalitāti, tad izdzirdēsim skaņas, ko ikdienā nedzirdam.
Savukārt par Ērika Ešenvalda skaņdarba izmantojumu Tauriņš norāda, ka viņa doma bijusi parādīt, kā būtu tad, ja skaņa skanētu pietuvināta dabīgam.
“Ierakstā tā nav. Ja skaņa ir pilnībā atdalīta, tad ir tāda dabīga, kādu ierakstījām. Skanējums būtiski atšķirsies, izstādē var sajust, kā ir, ja katrs instruments skan savā skaļrunī, nevis samiksēts kopā,” analizē Tauriņš.
Dintere vērtē, ka šāda telpiska skaņdarba izstāde ļauj klausīties skaņdarbu atšķirīgi no tā, kā to dzirdam koncertā.
“Mani interesē arī skaņas izvietošana vidē. Ir padomā projekts, kas maijā norisināsies kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, kur kultūras pils dārzā tiks izvietota skaņas instalācija,” par savām nākotnes iecerēm stāsta Dintere.
Tauriņš piebilst, ka arī viņam ir daudz ko tehniski izzināt.
Kristas Dinteres un Ivo Tauriņa izstāde “Četri skaņdarbi” RIXC galerijā būs skatāma un klausāma līdz 20. aprīlim.
