Krievijas mākslinieku pretkara izstāde "{Ne miers}" iekārtota no skata tik necilā koka mājiņā Avotu ielā, ka sākumā nemaz neticas, ka tur iekšā būs izstāde ar īpašu politisku lielās kaimiņvalsts mākslinieku pretsparu pastāvošajai iekārtai un propagandai. Tomēr šeit mājo neliela grāmatnīca-kafejnīca "Bolderāja" ar izstāžu istabiņām, kur eksponēti aizliegto akciju mākslas darbi - Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Dānijas un Čīles mākslinieku glezniecības, grafikas, instalācijas, fotogrāfijas un video darbi.
Jautāta, cik reizes piedzīvojusi arestu, māksliniece Katrīna Ņenaševa (Krievija) stāsta: "Personīgi mani trīs reizes arestēja pēdējā pusgada laikā Krievijā - divreiz Maskavā un vienreiz Pēterburgā. Tās bija akcijas - viena Bolotnaja laukumā, otra Sarkanajā laukumā. Un Pēterburgā kopā ar citām māksliniecēm aktīvistēm rīkojām antikara performanci pretī baznīcai Tautas vienotības dienā."
"Man liekas, ka krievu akciju māksla ir jauna kritiskā reālisma forma, jo mēs rādām visu, kā ir, jo realitāte ir tik šaušalīga, tāpēc mēs taisām grotesku ar daudz melnā humora, kas ir kā atkārtojums tam, kas patiesībā notiek," norāda mākslinieks Maksims Jevstropovs.
"Man bija mērķis Rīgā parādīt citu Krievijas sabiedrības pusi, jo arī šeit ir sava krievvalodīgo sabiedrība ar striktu viedokli. Tas reizēm maldīgi tiek vispārināts - ja, piemēram, šeit satiekam krievvalodīgos "putinistus", tātad visa Krievija ir tāda. Bet tā nav - Krievijā ir ļoti daudz cilvēku, kas domā eiropeiski, un man gribējās atvest un parādīt tādus cilvēkus, lai šīs propagandas radītās robežas izkustu," skaidro mākslinieks Igors Cvetkovs (Krievija/Latvija).
Krievijā ir likums, kas aizliedz jebkādas izpausmes un sanāksmes, kurās būtu sapulcējušies vairāk nekā divi cilvēki, ja desmit dienas pirms tam nav iegūta valdības atļauja. Krievijas valdībai ir tiesības aizliegt jebkādu sanāksmi un uzskatīt to par nelikumīgu.
Trīskārtēja varas atteikuma rīkot izstādi "Marsa laukumā" dēļ māksliniekiem neatlika nekas cits, kā izveidot pārvietojamus bannerus un mobili pārvietoties pa pilsētu patstāvīgas OMON policijas uzraudzībā. Jautāts, vai Krievijā šobrīd vispār iespējams būt māksliniekam, kurš grib un drīkst izpaust to, ko vēlas, Maksims Jevstropovs saka: "Ir iespējams Krievijā būt par mākslinieku, kurš izsakās pietiekami brīvi, tomēr, no otras puses, Krievijā grūti radīt mākslu, kas nebūtu politiska, kas būtu pilnīgi abstrakta, atsvešināta, jo tik un tā tai būs politiska jēga. Bet, ja nebūs, tiks uztverts, ka tev nepietiek paškritikas vai tu apkalpo kādu."
"Ir grūti būt godīgam, var apiet sarežģītas lietas un domāt jaunus formātus, bet tiešs izteikums tiks uztverts kā huligānisms vai noziegums ne tikai no valsts puses, bet arī no līdzcilvēkiem. Tāpēc cenšamies ar to strādāt un iet uz ielas, rīkojot mobilās izstādes un veidojot komunikāciju. Mums pats galvenais - lai cilvēki domātu, kad ierauga mūs un citu skatapunktu. Mums ir svarīgi runāt ar cilvēkiem un radīt precedentus, lai viņi padomātu, ka vispār ir iespējams dzīvot citādi," uzsver Katrīna Ņenaševa.
Līdzīgu pārvietojamo pretkara tēmai veltītu izstādi akciju uz ielas Krievijas mākslinieki plāno sarīkot Maskavā martā.
