Baibu Spranci allaž fascinējusi gaismas varenība un noslēpums, un to viņa turpina atklāt arī savos darbos.
Iepriekšējā izstādē viņa mēģināja uzgleznot tīru gaismas vizualizāciju, bet jaunajā izstādē "Deviņi saulrieti" gaismu viņa atklāj caur saulrietu portretiem.
Lai šie portreti būtu pēc iespējas patiesībai tuvāki, Baiba Sprance, strādājot pie izstādes, kļuva par īstu saulrietu mednieci, kā viņa pati saka, un regulāri devās tos vērot. Visbiežāk tas notika Jaunciemā: "Es sapratu, ka tas ir ārkārtīgi interesanti, skaisti un vareni, un es sāku tos medīt. Sāku ieplānot savu dzīvi tā, lai varētu saulrietus apskatīt.
Ar saulrietiem ir tā: kad tu skaties uz sauli, tā taisa tādu krāsu animāciju.
Un visu laiku, saulei ejot zemāk, viss mainās. Līdz ar to man ir jānoķer kaut kāda sajūta, kas patiesībā nav noķerama, jo tā visu laiku transformējas. Nu, tā ir tāda ilūzija, ko es mēģinu sagrābt savās bildēs, bet, tā kā man pašai tas patīk, tad tas ir attaisnojums tam, ko es daru."
Māksliniece atzīst, ka, saulrietus vērojot un mēģinot redzēto atklāt gleznās, viņa jo īpaši spēcīgi sajutusi, cik cilvēks ir mazs un ierobežots dabas priekšā, jo pilno realitāti līdz galam atainot ir tomēr neiespējami.
Taču izstādes darbi ļoti labi atklāj, cik dažādi mēdz būt saulrieti, arī, piemēram, savos krāstoņos, sākot no maigām pasteļtoņu krāsām līdz ļoti intensīvam košumam. "Katrs saulriets ir savādāks. Piemēram, to pastelīgo eļļas gleznu pa vidu ir iedvesmojis miglains septembra vakars, kad saule bija pilnīgā miglā. Tajā visā bija tāds maigums, ka es tajā maigumā iemīlējos. Tas bija tik trausli, tik netverami, ka man gribējās to sajūtu parādīt.
Daži saulrieti atkal ir ārkārtīgi intensīvi. Tie tev bliež pa acīm tik traki, ka tu knapi vari noturēties.
Tā ka tā ir tāda spēle, ar ko es nodarbojos, bet ar objektivitāti tam ir maz sakara. Es strādāju ar spektrālajām krāsām, kas ir varavīksnes krāsas. Tas ir tāpēc, ka gaisma ir ļoti dzidra, tā nāk ar tīrības sajūtu, un šajā gadījumā latviešiem tik mīļās zemes krāsas neder. Es centos panākt arī tādu vitrāžas iespaidu, lai tā krāsa ir maksimāli tīra, dzidra," skaidroja māksliniece.
Krāsās piesātināti, saturiski un emocionāli ļoti blīvi ir Laines Kainaizes darbi izstādē "Piepildītais laiks", kas veltīta viņas jubilejai un arī tikko vaļā vērta Jūrmalas muzejā.
Izstādē skatāmas kompozīcijas, kas katra ir kā atsevišķs stāsts, kurā gleznotāja sakompresējusi savus piedzīvojumus, pārdzīvojumus, ceļojumu iespaidus un spēka avotus, bet pāri visam izstādē dominē atzīšanās mīlestībā dzīves skaistumam. Stāsta Laine Kainaize: "Neapšaubāmi mans virsuzdevums ir radīt darbus, kas ir dzīvi apliecinoši. Apliecināt, ka dzīve ir interesanta, skaista, krāsaina, radoša, ar pārsteigumiem bagāta.
Tas gala punkts man ir šis dzīves apliecinājums, prieks, ka mēs varam dzīvot šajā skaistajā valstī, mierā un priecāties par visu to. Es neko nevaru darīt, tas no manis nāk ārā."
Laines Kainaizes jubilejas izstādi "Piepildītais laiks" un Baibas Sprances darbu izstādi "Deviņi saulrieti" Jūrmalas muzejā atklāj 6. janvārī, un tās būs skatāmas līdz 12. februārim.
