Koncertzāles «Cēsis» galerija gadu iesāk ar jauno mākslinieku izstādi

Vidzemes koncertzāle “Cēsis” savu vizuālās mākslas programmu jaunajā gadā iesāk ar jaunajiem talantiem. Koncertzāles galerijā no 1. februāra līdz 12. aprīlim būs skatāma piecu mākslinieku – Agates Bernānes, Madaras Kvēpas, Jāņa Šneidera, Gitas Sprinces un Kristīnes Upītes kopizstāde “Rezonanse”, medijus informē koncertzāles pārstāvji.

“Būt šodienas lieciniekiem, to izpaust savstarpēji mijiedarbojoties vizuālajai mākslai un mūzikai, atklāt jaunus mākslas izpausmes veidus ir viens no koncertzāles mērķiem. Iesākot 21. gadsimta jauno desmitgadi, to atklāsim ar aktuālu tematiku: vizuālajā mākslā – Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstādi, bet mūzikā – britu čellistes un dziedātājas Ajannas Viteres-Džonsones daudzpusīgo un novatorisko skatījumu, kurā līdzās pastāv gan klasiskās, gan alternatīvās mūzikas ietekmes.

Agate Bernāne. "Gaismas ātrums"

Veidojot mūsu koncertzāles māksliniecisko unikalitāti, līdzās izcilībai, skatuves pieredzei un klasiskām vērtībām vienmēr tiecamies radīt un parādīt ko nebijušu un jaunu.

Dažkārt tas ir pārsteigums un jaunatklāsme gan mums pašiem, gan mūsu apmeklētājiem,” 1. februārī gaidāmās mākslas izstādes atklāšanu un tam sekojošo koncertu raksturo koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska.

Gitas Sprinces darbs

Gada pirmajai vizuālās mākslas izstādei koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā dots ietilpīgs un daudznozīmīgs nosaukums “Rezonanse”, kas sevī ietver skaņu viļņu kustības vai svārstības jēdzienu.

Svārstības, ko nosaka iekšējie spēki, sauc par brīvām svārstībām, svārstības, kas norisinās mainīgu ārējo spēku iedarbībā, sauc par uzspiestām svārstībām. Jebkurš ieraudzītais vizuālais attēls, gluži kā skaņu viļņi, rezonē uz skatītāja sajūtām, emocijām un iztēli.

Madaras Kvēpas darbs

Izstādē pārstāvēto jauno radošo cilvēku biogrāfijas ir veidojušās Latvijas valsts pārmaiņu laikos, no totalitārā režīma uz brīvu demokrātisku Eiropas valsti, un nenoliedzami - šie dažādie gan iekšējie, gan ārējie spēki ir atstājušas pēdas viņu dzīves ritmā un pasaules redzējumā.

Izstādes kuratore Inese Baranovska spriež - 21. gadsimta racionālajā laikmetā izvēlēties būt par mākslinieku, sekot saviem ideāliem un sapņiem ir kardināls lēmums.

Izstādes autoru darbi izceļas ar savdabīgu pasaules uztveri, gleznojumiem piemīt vizuāls jūtīgums, spēja redzēt un ieraudzīt. Mākslinieki reflektē uz ikdienas dzīve norisēm, ceļojumu atklāsmēm, dabas vispārinātu vērojumiem, indivīda un telpas, priekšmetu un vides attiecībām, bet katrā, pat šķietami banāli ikdienišķajā parādībā, viņi cenšas tvert pasaules universa kopumu, saslēdzot pagātnes, tagadnes un nākotnes formas. Gleznošanas process tā nav tikai fiziska darbība, izmantojot audeklu vai papīru un krāsas, tā ir garīga meditācija, sevis pašatklāsme, filozofiski prātojumi vai sava veida grēksūdze.

Izstādes organizatori norāda: “Iespējams, tieši šie glezniecības darbi, nevis virtuālās pasaules vizuālo informāciju lavīnas, būs mūsu laikmeta vērtīgi autentiskā liecība nākotnei.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti