Izstāžu atklāšanas rītā pie galerijas “Māksla XO” satiekas divi mākslinieki – igaunis Marko Mētams, kurš nesen Mākslas akadēmijā novadījis lekciju par savu daiļradi, un latvietis Klāvs Loris, kurš to klausījies un sajuties iedvesmots.
Starptautiski atzītai igauņu mākslinieks Marko Mētams divas reizes piedalījies Venēcijas mākslas biennālē, viņa personālizstādes bijušas apskatāmas Ņujorkā, Londonā, Parīzē un citās mākslas pasaules metropolēs. Uz Rīgu atvesti jaunie darbi melnbaltā estētikā, kas nedaudz atgādina komiksus.
“Mani darbi atgādina komiksus, lai gan tie mani neinteresē. Es tos nelasu, kad biju maziņš, komiksu padomju laikā Igaunijā nebija, tāpēc man nepiemīt paradums lasīt komiksus. Bet man patīk komiksu formā savus darbus noformēt. Daži skatītāji pateiks, ka es esmu komiksu mākslinieks, un smieklīgs, bet pats tā nekad neesmu domājis,” atklāj Marko Mētams.
Savā daiļradē mākslinieks izmanto dažādus medijus, studējis grafiku, vēlāk pievērsies glezniecībai, raksta, taisa instalācijas un animācijas.
Personālizstādes "Atbildi man!" gleznās dominē teksts, kuros viņš runā par komunikāciju un tās zaudēšanu. Par vientulības sajūtu un to, cik atšķirīgi izklausās domas, kad tās ir tikai burti īsziņā, vai, cik dīvaina sajūta rodas rakstot sievai e-pastu, kad viņa atrodas blakus istabā.
“Mani interesē cilvēks un savstarpējā komunikācija, kā sabiedrība mūs veido un ietekmē mūsu attiecības un attieksmi pret pasauli. Nepārtraukti cilvēki man prasa par humoru, bet priekš manis te nekā smieklīga nav, es nopietni taisu visus darbus, izjūtot, ka tematika arī ir ļoti nopietna,” stāsta Mētams.
Savukārt jaunais latviešu mākslinieks Klāvs Loris personālizstādē ar nosaukumu “Iekšēji uz āru” reflektē par nekontrolējamiem spēkiem, kas ietekmē katra cilvēka personību, un rada iedomātas būtnes, kas atrod savu vietu uz audekla.
“Saturs jau vienmēr ir pirmais, galvā tas stāsts ir, šajā ziņā tā forma daudz ko noteica, jo es strādāju ar tekstilpigmentiem, kas man pašam ir jauns atklājums ir. Tā laika cilvēki nebūtu iedomājušies, ka tie pigmenti, kas bija paredzēti auduma krāsošanai, gleznās ir kā pamatmateriāls,” savus darbus raksturo Klāvs Loris.
Šo izstādi mākslinieks uzskata par dialogu ar sevi kā pašterapiju, kurā izstrādā tēlus, kas personificē īpašus mentālos un emocionālos stāvokļus.
“Antīkās kultūrās vai pagānu kultūrās emocijām, mentāliem stāvokļiem tika piešķirta kaut kāda dievība vai tēls, jo tādā veidā cilvēks varēja vieglāk sevi izskaidrot vai arī novelt vainu uz saviem dēmoniem vai eņģeļiem, tādā veidā viņi izveidoja tēlu sistēmu. Šajā izstādē es līdzīgi darīju ar sevi un savām tēlu sistēmām,” atzīst mākslinieks.
