Gleznotāja Inta Dobrāja izrāda darbnīcu, kurā tapušas gleznas, kas skatāmas desmitos Latvijas un ārvalstu kolekciju un muzeju. Darbnīcā darba atmosfēra mijas ar svētku gaisotni. Tomēr tas nenozīmē, ka darbs ir apstājies.
Mākslinieces ota visvairāk ir radījusi ziedu un figurālās kompozīcijas, klusās dabas un portretus, kā arī tikai viņai raksturīgos aktus ar viņai rubensiski apaļīgajām dāmām.
Inta Dobrāja atklāj, ka viņai bieži tiekot jautāts: “Ja, jūs nemaz tāda neizskatāties, kāpēc viņas visas ir tik apaļas?” Uz ko māksliniece atbild: “Man patīk lielas formas, un tur var izspēlēties ar gaismām.”
Kā ražīgākos gleznotāja min pagājušā gadsimta astoņdesmitos gadus. Tad arī mākslinieku sabiedrība bija saliedētāka un darba nodrošinājums neprasīja tik daudz nervu.
“Mūsdienās māksliniekam ir grūtāk, nav līgumu. Varbūt kādam ir līgumi. Man nav. Tagad katrs par sevi,” stāsta Dobrāja.
Māksliniece arī bilst, ka uz dižu svinēšanu nav noskaņota: “Jo tie 80 gadi nav nekāds prieks.”
