Labrīt

Akadēmiķis Bruno Andersons: Latvijas zinātne ir par lielu Latvijas budžetam

Labrīt

Mārtiņš Kazāks: Nepieciešams samazināt Latvijas Bankas izmaksas

Klajā nāk Daces Ļaviņas apjomīgākais pētījums par sabiedrību "Baltars"

Klajā nākusi Daces Ļaviņas grāmata par leģendāro «Baltars» darbnīcu

Viens no Latvijas lepnumiem ir pagājušā gadsimta 20. gados tapušais „Baltars” porcelāns, iekļauts arī Latvijas Kultūras kanonā. Ir jau bijis ne mazums grāmatu, kas veltītas „Baltars” darbībai, bet 26. novembrī atvēršanas svētkus piedzīvos līdz šim apjomīgākais pētījums – mākslas zinātnieces Daces Ļaviņas sastādītā grāmata. Tā izseko gan darbnīcas tapšanas vēsturei, gan personībām, kas to veidoja, bet absolūts jaunais pienesums ir iespēja vienkopus aplūkot visus līdz mūsdienām saglabājušos priekšmetus, ko autorei izdevies atrast, un to ir vairāk nekā divi simti. Fotogrāfijas papildina arī priekšmetu stāsti, un daži no tiem ir detektīvsižeta cienīgi.

Darbnīca „Baltars” 1920. gados pie Latvijas mākslas debesīm parādījās kā žilbinoša komēta, ātri sadega izplatījumā, bet atmiņai aiz sevis atstāja mirdzošas trajektorijas ceļu. Tā tēlaini „Baltars” darbību raksturo mākslas zinātniece Dace Ļaviņa.

„Baltars” patiešām pastāvēja nepilnus septiņus gadus, bet tās novatorisms teju uzreiz ļoti plaši tika pamanīts gan pašu mājās, gan ārzemēs.

Sabiedrības “Baltars” trauki. No: Exposition internationale des arts décoratifs et industriels modernes, Paris, 1925: rapport général... Section artistique et technique. T. 5. Classes 9 à 12. Accessoires du mobilier. Paris: Libraire Larousse, 1927

Leģendārajā Parīzes izstādē 1925. gadā „Baltars” ieguva veselas trīs medaļas – divas zelta un vienu bronzas.

Arī šodien „Baltars” unikālos darbus ļoti augstu vērtē, tie ir kolekcionāru medību objekts, par kuriem maksā milzu summas.

Darbu panākumu atslēga ir nacionālo motīvu perfekts savienojums ar moderno mākslu, ko tolaik paveica tādi spoži mākslinieki kā Romans Suta, Sigismunds Vidbergs un Aleksandra Beļcova.

Darbnīcā “Baltars”. No kreisās: Romans Suta, Dmitrijs Abrosimovs, Sigismunds Vidbergs un Aleksandra Beļcova

Tikko klajā nākušajā grāmatā Dace Ļaviņa pētījusi gan darbnīcas vēsturi un personības, gan – kas ir pilnīgs jaunpienesums – apkopojusi visus „Baltars” darbus, ko vien šodien vēl ir iespējams atrast

Lai uzietu pēdas priekšmetiem un saprastu to stāstus, Dacei Ļaviņai dažbrīd nācies darboties gluži kā detektīvam. Cītīgi pētīt dažādus arhīvu materiālus, sarakstīties ar muzejiem un kolekcionāriem ārzemēs.

Piemēram, viņu ļoti interesējis divu monumentālo vāžu liktenis, kuras savulaik kā dāvinājumu Afganistānas karalim veidojis Romans Suta. Kā rakstīts tā laika presē – vāzes bijušas tik lielas, ka tajās varējusi ielīst desmitgadīga meitene.

“Rīga”. Vāze. Ap 1928. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums, zeltījums. DMDM kolekcija. Iegūta no kolekcionāra Daniela Kļaviņa, 1973

Suta pasūtījumu izpildījis, taču Afganistānas karalis nav atbraucis, un sākotnēji vāzes nonākušas Ārlietu ministrijas īpašumā, bet pēc tam to pēdas pazudušas.

Pēc tā laika preses aprakstiem un fotogrāfijām Dace Ļaviņa pieļāvusi, ka viena no vāzēm varētu būt tā, kas jau kopš 70. gadiem atrodas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) kolekcijā, kam to dāvinājis kosmētikas firmas īpašnieks Daniels Kļaviņš. Pēc ilgākas pētniecības tas arī apstiprinājies.

Ilgstoši pēdas dzītas arī Sigismunda Vidberga servīzei, ko viņš savulaik bija izgatavojis pēc Latvijas ietekmīgā tirgotāja Jēkaba Heimaņa pasūtījuma. Mēģinot skaidrot pazudušās servīzes likteni, Dace Ļaviņa rūpīgi izpētījusi Jēkaba Heimaņa personību un radurakstus.

Grāmatā ir arī stāsts, kā Sevras keramikas muzejā Francijā atradās četri darbnīcas „Baltars” priekšmeti, bet ar Faencas keramikas muzeja Itālijā palīdzību kādā privātkolekcijā tika atrasts vēl viena „Baltars” autora Erasta Šveica ļoti skaistais mākslas darbs – pasteļtoņos veidotais šķīvis ar ostas motīvu.

Erasts Šveics. “Osta”. Šķīvis. 1924–1925. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums, zeltījums. Privātkolekcija

Virkne slavenu „Baltars” darinājumu gājuši bojā vai pazuduši kara jukās, to vidū, piemēram, ir šķīvis ar nosaukumu „Kino”, kas savulaik atradās Jelgavas muzejā, tāpat Romana Sutas strēlnieku tēmai veltītie darbi.

Mākslas zinātnieces Daces Ļaviņas sastādītais, ļoti apjomīgais „Baltaram” veltītais izdevums atvēršanas svētkus piedzīvos otrdien Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti