Atrauti attēli, uz virsmām nogulsnējušies attēli, izdrukas plānajā materialitātē slēpušies attēli un pie apmetuma pielipuši attēli ir sagaidāmās ekspozīcijas pamatā. Domas pagrieziena ieskicējums, nopietnas un plaša mēroga šaubas, anonimitāte, kas aktualizējas kā vienīgais risinājums. Izstāde, kuras darbība risinās pa priekšu tās apzinātai izvēlei.
"Elza Sīle ir jauna gleznotāja, kaut gan izstādē mēs neredzam nevienu gleznu. Te vairāk ir pārdomas, viss, kas saistīts ar glezniecību - medijs kā tāds, bet fiziski nav glezniecības darbu," stāsta "kim?" laikmetīgās mākslas centra programmas direktore Zane Onckule.
"Apzināti esam izvēlējušies izstādē nerādīt procesu un veidu, kā autore nonākusi līdz šiem darbiem, vairāk finālu. Valoda ir ļoti krāšņa un bagātīga, bet, ja darbos ieskatāmies dziļāk, tur ir dažādas nianses. Varbūt forma sākotnēji nav skaidra - tie ir dažādi izgriezumi, skenējumi, kopijas, līmējumi. Mani uzrunāja viņas pieeja - viņa meklē valodu, gramatiku, kā turpināt tālāk strādāt, ko nozīmē gleznot šodienā, glezniecība kā medijs un kā uz to reaģēt," saka Zane Onckule.
Elza Sīle (1989) šobrīd beidz studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā un turpina iegrāmatot izsauktos pieredzējumus. Kārtošana un vaļīga sistematizēšana ir viņas intereses un darbības centrā. Par atsevišķajiem materializējumiem izsakās izvairīgi.
