Izstāde ‘’1914’’ nav tikai vēsturisks atskats, tā runā  par kara tēmu  caur mākslas prizmu, atklājot ļoti plašu emociju gammu.

"Personiski noteikti uzrunāja jau, pirmkārt, fotogrāfiju virkne, kas bija pa tādu slīpu pandusu izkārtota uz augšu, sākot ar ļoti sadzīviskām ainām un beidzot ar daudziem mirušajiem,” stāsta mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

Vija Celmiņa ir Rīgā dzimusi ASV gleznotāja un grafiķe, mūsdienu amerikāņu hiperreālisma virziena māksliniece,  kura pasaules atzinību guvusi pateicoties savam īpašajam rokrakstam – bezgalīgā plašuma atveidojumam.

„Mūsu skatītājam bija interesanti, ka Vija Celmiņa pati un arī filmā, kas bija redzama izstādē, runā ļoti konkrēti, viņa neizplūst tādos ārkārtīgos vispārinājumos, bet  toties viņas darbi liecina par kosmiskām bezgalībām,” skaidro mākslas kritiķis. „Tā ir laba mācība, kā caur konkrēto skatīties uz vispārīgo un lielās problēmas iedabūt nelielā gleznās taisnstūrī, visu kosmosu var ielikt.”

Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gads bija iezīmīgs arī ar to, ka uzplauka interese par Rīgas nomalēm, jo sevišķi par Sarkandaugavu.

„Šajā gadījumā ieguvums ir tas, ka laikam tieši Sarkandaugavas pusē diez vai šādas aktivitātes bija daudz manītas, lai gan tā vieta ir, protams, ārkārtīgi interesanta,” uzskata Vējš.

Miķeļa Fišera talants parādās visā, ko viņš dara, vai tie būtu laikmetīgās mākslas darbi, glezniecība vai šajā gadījumā – grafika. Kā liecina atsaucība, viņa aplūkotās tēmas ir pieprasītas; liela auditorijas daļa tajās saskata būtisku patiesību par dzīvi.

„Lielās dvēseles tēmas un jautājumi jau nepazūd, viņi tiek kaut kur pastumti malā vai atlikti uz “pēc”. Šajā gadījumā mākslas izstādē var gūt to iespēju pārslēgties citā režīmā, pārlikt savu domāšanu citās sliedēs. Miķelis tam ļoti labi palīdz, jo viņa darbos ir arī daudz nopietnības, darba un tādas perfektas formas,” norāda kritiķis.