Kijevā noslēgusies vērienīga laikmetīgās mākslas izstāde

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ar plašu pasākumu programmu noslēgusies vērienīga laikmetīgās mākslas izstāde „Identitāte. Aiz nenoteiktības priekškara” Ukrainas Nacionālajā mākslas muzejā Kijevā, ko sadarbībā ar Baltijas un Skandināvijas valstu vēstniecībām rīkoja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC).

Izstāde, kurā piedalījās vairāk nekā trīsdesmit mākslinieki un autoru grupas no deviņām valstīm, bija apskatāma no šī gada 19. aprīļa līdz 22. maijam. Latviju izstādē pārstāvēja mākslinieces Anna Aizsilniece, Ieva Epnere un Katrīna Neiburga, izstādes kuratore – Solvita Krese, LLMC direktore.

Izstāde bija viena no apjomīgākajām pēdējās dekādes Eiropas ziemeļaustrumu reģiona mākslinieku manifestācijām, tās iecere radās kā atbalsts Ukrainai 2013. gadā, sadarbojoties Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Islandes vēstniecībām Ukrainā. Realizētā ekspozīcija apliecina šādu sadarbības modeli kā lielisku platformu Eiropas identitātes meklējumiem un savstarpēju kultūras dialogu risināšanai.

Ekspozīciju apskatīja vairāk nekā astoņi tūkstoši apmeklētāju, viņu vidū arī Baltijas un Skandināvijas valstu, kā arī Ukrainas amatpersonu delegācijas.

„Izstāde ne tikai ļāva ieraudzīt Eiropas ziemeļaustrumus negaidītā rakursā, bet arī veicināja mijiedarbību starp reģiona māksliniekiem un kultūras institūcijām. Vairākas mākslas organizācijas ārvalstīs ir izteikušas interesi izstādi eksponēt – tā būtu interesanta ne tikai Latvijā kā valsts simtgades programmas sastāvdaļa, bet arī Igaunijā, Lietuvā, Polijā un citās valstīs, kas savu simtsgadi svinēs vienā laikā ar Latviju,” secina kuratore Solvita Krese.

Izstādē skatāmo video, fotogrāfiju, instalāciju, performanču un citu formātu mākslas darbu ietvaros mākslinieki atspoguļoja postsociālistiskās telpas raksturīgākās iezīmes (Katrīna Neiburga, Kristina Inčiūraitė, Eglė Budvytytė), caurskatīja Ukrainas vēsturi un kolektīvo atmiņu (Matts Leiderstam, The Stich), pārvērtēja etnogrāfiskā materiāla un kultūras mantojuma nozīmi nacionālās identitātes veidošanās procesā  (Mats Adelman, Anna Aizsilniece, Bita Razavi, Joar Nango), pievērsās imigrācijas un integrācijas aspektiem mūsdienu sabiedrībā (Kalle Hamm, Dzamil Kamanger, Ane Hjort Guttu). Izstādes ekspozīciju papildināja izvērsta pasākumu programma, kas iekļāva diskusijas un radošās darbnīcas, kā arī apjomīgs katalogs ar kritiķu esejām, Andreja Strokina fotogrāfijām un eksponēto darbu attēliem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti