"Šeit es zīmēju tās karikatūras un pēc darba daru tās lietas. Agrāk es to darīju ar tušu un spalvu, bet tagad ar šitādiem rakstāmrīkiem," rāda Dainis Breikšs, kad Latvijas Radio viesojas viņa dzīvoklī Pārdaugavā. Uz galda, kur top viņa karikatūras atrodas dažādi zīmuļi un citi rakstāmrīki, ar kuriem mākslinieks iecienījis strādāt.
Šobrīd viņš karikatūras zīmē vairāk savas personiskās vēlmes dēļ, jo Latvijā, kopš vairs neiznāk žurnāls "Dadzis", šī žanra darbi nav īpašā cieņā.
Vaicāts parādīt jaunāko veikumu, mākslinieks no sekcijas izceļ ārā kasti, kur krāj savus zīmējumus: "Lūk, te ir. Tie nekur nav drukāti, un droši vien arī nekad nebūs. Šis ir jauns, šī gada. Kad paliek skumji, tad pazīmēju."
Vienā no jaunākajām karikatūrām Dainis Breikšs ielicis savus vērojumus par cilvēku dīvaino iedabu apķēpāt svaigi krāsotas namu sienas, ko viņš regulāri novēro savā apkārtnē, otrs temats ir mūsu tautas pārmērīgā aizraušanās ar alkoholu. "Re, te ir kaudze ar pudelēm - augsts tornis, un tā torņa galā mūsu varonis Antiņš, tātad Antiņš "Stikla kalnā". Te ir vēl viens svaigs temats par sienu apķēpāšanu. Es eju uz darbu, skatos - balsina sienu, nāku mājās, tā jau apķēpāta. Un tā trīs reizes. Pēc laika eju - atkal krāso. Es tiem vīriem saku - ziniet, nekrāsojiet, atkal noķēpās. Jā, pēc dažām dienām ir atkal," stāsta Dainis Breikšs.
Dainis Breikšs pēc izglītības ir gleznotājs, beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, bet ātri vien sapratis, ka viņam ir karikatūrista ķēriens. Pagājušā gadsimta 60.gadu nogalē Dainis Breikšs iesniedzis savus pirmos mēģinājums tolaik ļoti populārajā žurnālā "Dadzis". Tie gana ilgi nav publicēti, mākslinieks jau gribējis mest plinti krūmos, līdz negaidīti piedzīvojis ļoti patīkamu pārsteigumu.
"Vienreiz es vasarā braucu no Skrīveriem uz Ogri un kioskā nopirku pēdējo "Dadzi". Es to šķirstīju, un pēkšņi skatos - viena mana skice nodrukāta! Tas bija tas "āķis" saucamais. Tad es domāju - paga, paga, tik traki laikam nav ar mani, un tā es sāku darboties "Dadzī"," stāsta mākslinieks.
Dainis Breikšs "Dadzī" nostrādājis līdz pat žurnāla slēgšanai 90.gadu vidū. Tas karikatūristiem bijis ziedu laiks, par ko liecina arī kāds mākslinieka piedzīvots gadījums. Viņš ar žurnālistu grupu viesojies kādā kolhozā, pienācis laiks pusdienām, bet pēkšņi salūzis autobuss, kam viņi jānogādā uz ēdnīcu.
"Tur, kur mēs gaidījām to autobusu, piebrauca mašīna ar kulbu. Dāmas bija šoferim tūlīt klāt un lūdza, lai aizved uz ēdnīcu, kas bija sešu kilometru attālumā. Viņš visādi minstinājās, locījās un negribēja mūs vest, līdz beigās "izspieda" - ar jums ir tas karikatūrists Breikšs, bet man tā kulba nav tīrīta, viņš uzzīmēs "Dadzī", un tad man būs slikti. Tad dāmas veda mani pie viņa. Es dievojos, ka nezīmēšu, lai tikai ved," atminas Dainis Breikšs.
Nevar nepieminēt, ka visu sarunas laiku asistē un visādi cenšas pievērst uzmanību kāds mīlīgs un arī ļoti ziņkārīgs radījums - mākslinieka gaiši pelēkais kaķis. "Viņu sauc Minka Breikšs, tā viņš ir piereģistrēts uz špricēm. Guļ viņš pie manis un sievas, viņš ir ļoti mīļš kaķītis. Tā kā es esmu nācis no laukiem, man ļoti patīk dzīvnieki. Es arī protu visus lauku darbus - govis slaukt, zirgus jūgt, zemi art," atklāj Dainis Breikšs.
Mākslinieka Daiņa Breikša darbu izstāde skatāma Ķekavas novadpētniecības muzejā. Tajā apskatāmas gan karikatūras, gan eļļas gleznas un pasteļi, kas tapuši, sākot no 20.gadsimta 60.gadiem līdz pat mūsdienām.
