Gleznošana viņa dzīvē ienāca ļoti vēlā jaunībā. Kā lēš mākslas vēsturnieks Zigurds Konstants, Pauļuks ir radījis aptuveni 600 līdz 700 darbu, no kuriem daļa ir zuduši: “Viņa gleznās, atšķirībā no ļoti daudziem māksliniekiem, nav neviena labojuma, neviena nokasījuma. Viņš gleznu uzskatīja… Ka tā ir tā darba arheoloģija, kur katrs triepiens rāda vēsturisko attīstību darba tapšanas ziņā.”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) šobrīd ir skatāmi 50 Pauļuka darbi. Ainavas, pilsētvide, portreti, starp kuriem neiztrūkstoša ir viņa pirmā sieva Felicita. Visi darbi ir no Pauļuka daiļrades sākuma, kad viņš interesējas par figurālo glezniecību. Ekspozīcijas kodols – četri lielformāta audekli – “Zvejnieku ģimene” un “Fabrika “Provodņik” Rīgā”, kā arī pirmoreiz publiski eksponētie “Uz liellaivām” un “Gara verdzība”.
LNMM glezniecības kolekcijas glabātāja Ilze Putniņa skaidro, ka Pauļuks pētījis figurālo glezniecību, cilvēka ķermeni un to, kā veidot kompozīciju ar daudzām figūrām vienā audeklā.
Darbi lielākoties ir no muzeja krājuma, daži no privātkolekcijām. Izstādei dots nosaukums “Kentaurs”.
“Kentaurs ir cilvēka, cilvēciskās dabas un arī tāda ārkārtīgi spēcīga dzīvnieka impulsivitāte, varbūt pat zināma nekaunība. Man liekas, ka tas ir Jāni Pauļuku raksturojošs lielums,” teic Putniņa.
Latvijas mākslas vēsturē paliek ne tikai Pauļuka darbi, bet arī Ilzes Putniņas minētā personība. Provokatīvs, neprognozējams, neciešams, bet reizē patiess un trāpīgs. Tādēļ padomju reālijās viņš balansēja uz atzīšanas un izstumšanas robežas.
“Es, pirmkārt, gribu uzsvērt to viņa daudzsejainību, kuru viņš pats veidoja visu savu radošo mūžu. Tā ir ļoti viņam raksturīga, jo viņš katram cilvēkam gribēja būt savādāks, bet tāds, kuru atceras.
Un to viņš panāca ar visdažādākajiem līdzekļiem,” pauž Konstants.
Pauļuka darbu izstāde notiek LNMM ciklā “Paaudze”. Tā mērķis ir atspoguļot 20. gadsimta otrās puses latviešu mākslu. Izstāde būs skatāma līdz 19. decembrim.
