Senu fotogrāfiju motīvus glezniecībā dziļi personīgā skatījumā izstādē “Aiz kadra” piedāvā Anna Heinrihsone, savukārt stāstu par savstarpējo mijiedarbību var aplūkot Pauļa Liepas darbu izstādē “Dažāda garuma viļņi”.
Tas, kas notiek aiz kadra, ir fotogrāfijas turpinājums gleznā – tā par savu jaunāko izstādi “Aiz kadra” saka gleznotāja Anna Heinrihsone. Māksliniece jau vairākus gadus kā savu glezniecības motīvu izmanto fotogrāfijas no ģimenes arhīva.
“Man tās vecās fotogrāfijas personīgi ārkārtīgi ievelk. Man ļoti patīk skatīties, kas tur ir otrā, trešā plānā. Ja esi apskatījies reizes piecas, vienalga kaut ko var atrast ko tādu, kas ievelk un interesē,” skaidro Anna Heinrihsone.
Iedvesmu šai izstādei māksliniece radusi pirms gada Parīzē, iepazīstoties ar fotogrāfiju kolekcionāru Johenu Raisu no Vācijas un izlasot viņa grāmatu “Sievietes kokos”. Fotogrāfijas kolekcionārs iegādājies krāmu tirgos, kurus apmeklēt iecienījusi arī māksliniece.
“Te man galvā veidojas tādi stāsti par tām sievietēm. Tieši kura ir kas un kā viņu varētu saukt, jo to mēs nezinām,” atzīmē Heinrihsone. “Ir šis te jautājums – kas liek viņām to darīt?
Man likās interesanti, kas notiek tajā brīdī aiz kadra robežām. Vai tur kāds skatās, vai tur kāds komentē, vai viņa izmisumā ir uzkāpusi kokā vai tur ir bērnu pikniks, no kā viņa gribēja paiet malā. Tieši tas, kas notiek aiz kadra.”
Galerijas otrā izstāžu zāle atvēlēta šobrīd vienam no zināmākajiem Latvijas grafiķiem ar spilgtu un atpazīstamu rokrakstu Paulim Liepam.
Savos darbos mākslinieks reflektē par filozofiskiem un aktuāliem notikumiem, kas raisa viedokļu sadursmes.
Mākslinieks par izstādē redzamo stāsta: “Tas attiecas uz to kopējo tēmu vai nosaukumu, kas ir par svārstīšanos, par dažādām svārstībām gan mūsu viedokļos, gan garastāvokļos. Gan gaisa masās, gan mijiedarbību savstarpējo, kas, man liekas, sāk sasniegt kaut kādu vārīšanās punktu pasaulē.”
Liepa savos darbos par pamata motīvu izvēlējies līkni, ko salīdzina ar cilvēka sirds kardiogrammu. Mākslinieks to salīdzina ar abstraktu domāšanu.
“Paņemam vienu līkni un apaudzējam simts paralēlām līnijām. Tad tas pārvēršas par kaut ko citu. Tas ir kā skaņas viļņi vai viļņi ūdenī,” norāda Liepa.
“Tā informācija, kas ir bijusi sākumā, tā vienkārši apaug vai noapaļojas un transformējas par kaut ko citu, un mēs vairs neredzam, kas ir bijis vidū.”
Gleznotājas Annas Heinrihsones izstāde “Aiz kadra” un Pauļa Liepas “Dažāda garuma viļņi” galerijā “Māksla XO” būs skatāmas līdz augusta beigām.