Līdz ar pārbūvēto telpu atvēršanu ceļu pie skatītājiem sāks arī Ineses Brants personālizstāde, kurā vēsturiskās porcelāna apgleznošanas tradīcijas māksliniece savienojusi ar savu mūsdienīgo rokrakstu.
Tikko muzejā ienākot, uzreiz var novērtēt pārbūves ieguvumus. Pirms tam muzejam īsti pat nebija priekštelpas, un uzreiz nācās doties pagrabā iekšā uz ekspozīcijām, bet nu 1. stāva līmenī ir plaša un moderna priekštelpa ar kasi, suvenīru vitrīnām un citu atbilstošu aprīkojumu, un tagad muzejs ir ērti pieejams arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
“Tā pārbūve ir, ka ir savienots pagrabstāvs ar pirmo stāvu, un pirmajā stāvā, kas ir ielas līmenī, mēs esam ieguvuši papildtelpas,” skaidro un ieguvumu izrāda muzeja direktore Santa Dobele. “Tad ejam tālāk... Un te ir savienojums ar radošo telpu. Tā ir apdedzināšanas krāsns, un cilvēki arī no ielas varēs redzēt, kā mēs te darbojamies.”
Tieši tobrīd krāsnī pēc apdedzināšanas atrodas krūzītes, apgleznotas ar Jūlija Madernieka darbu motīviem. Tā būs muzeja jaunā suvenīru līnija, jo šis ir Madernieka 150. jubilejas gads, muzejam savukārt aprit 20. gadskārta.
“Šeit jebkurš no apmeklētājiem var pie mums atnākt, izvēlēties baltos traukus, mākslinieces parādīs, kā pareizi uzklāt krāsas, un tad mēs šo darbu apdedzinām, un tas pēc tam ir lietojams ikdienā,” skaidro Santa Dobele.
Porcelāna apgleznošanas darbnīcas muzejā notika arī pirms tam, bet darbošanās vide bija ļoti ierobežota. Tagad jaunās telpas piedāvā daudz plašākas iespējas un šai nodarbei īsti piemērotus apstākļus.
Paplašinātas telpas muzejam bija nepieciešamas arī tādēļ, ka 20 gadu laikā bija būtiski pieaudzis gan apmeklētāju skaits, gan papildinājies muzeja krājums.
Santa Dobele norāda: “Krājums aug no tā, ka mums ir ļoti daudz dāvinātāju, kas mums piedāvā Rīgas Porcelāna rūpnīcas produkciju, tāpat mēs iegādājamies arī porcelāna mākslas darbus, līdz ar to, gadiem ejot, krājums ir izaudzis šobrīd līdz 10 tūkstošiem vienību.”
Ekspozīciju zāles arī pēc pārbūves joprojām atrodas pagrabstāvā, tikai tās ir atjaunotas, tāpat kā stikla vitrīnās nomainīti apskatāmie priekšmeti.
Muzeja kolekcija ir unikāla, tajā glabājas Latvijā ražotais porcelāns no 19. gadsimta vidus līdz mūsdienām. Senākie ir Kuzņecova un Jesena fabriku izstrādājumi, kam seko Rīgas Porcelāna rūpnīcas ražojumi un visbeidzot arī mūsdienās radītie autordarbi.
Kolekciju sāka komplektēt padomju laikā, 70. gados, kad Rīgas Porcelāna rūpnīcas (RPR) paspārnē izveidoja muzeju. Kad rūpnīcu likvidēja, muzeja kolekciju nodeva Rīgas pašvaldībai un tā tad arī uz unikālās kolekcijas bāzes 2000. gadā izveidoja Rīgas Porcelāna muzeju.
Līdz ar pārbūvēto un atjaunoto telpu vaļā vēršanu ceļu pie skatītājiem sāk arī Ineses Brants personālizstāde ''Reciklējot RPR”, kurā apskatāmas vāzes un šķīvji, kuru apgleznojumos vēsture savijas kopā ar šodienu, un rezultāts ir pat pārsteidzoši skaists, stāsta izstādes kuratore Ieva Nagliņa.
Pēc renovācijas un pārbūves darbiem Rīgas Porcelāna muzejs ver durvis apmeklētājiem. Ņemot vērā, ka tas pieder tā sauktajiem mazajiem muzejiem, muzejā ir gaidīti individuāli apmeklētāji vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošie, grupas muzejs pagaidām nepieņems. Ja ir vēlme piedalīties radošajā darbnīcā, apmeklējums ir jāpiesaka iepriekš.
