Nodzīvot simt gadus – tas ir grandiozs dzīves notikums un likteņa dāvana, bet spēt šajā vecumā radoši izpausties sev vismīļākajā veidā – gleznošanā, tas ir kas īpašs. Latvijas Mākslinieku savienības galerijā atklāta mākslinieka un pedagoga Vladimira Kozina simtgades personālizstāde.
Mākslinieks stāsta: "Nekādu noslēpumu vai īpašu diētu, vai dienaskārtības man nav bijis. Ja paskatās, kā dzīve pagājusi, tā līdzinās nostieptai stīgai, gatavai jebkurā brīdī pārsprāgt. Man ļoti patīk Agatas Kristi izteiciens, kas salīdzināja dzīvi ar vienvirziena ielu. Tikai uz priekšu! Bez atskatīšanās. Grūti gan piekrist tam, ka bez atskatīšanās. Es domāju, ka viņa ar to domāja – kaisli, kaislību uz radīšanu. Es nevaru līdzināties Agatai Kristi, bet man arī šī kaislība bija klātesoša."
Izstādē "Vladimirs Kozins – 100. Glezniecība" eksponēti darbi no autora privātās kolekcijas, kas tapusi, sākot no 20. gadsimta 50. gadiem, līdz pat pašiem jaunākajiem šogad.
Izstādes kurators, Latvijas Mākslinieku savienības priekšsēdētājs Igors Dobičins par Kozinu teic: "Viņš latviešu glezniecībā ir būtisks tonālās, impresionistiskās kultūras pārstāvis. Un tad blakus redzams viņa sievas portrets, vēl parādes stilā ieturēts, brūnganokera toņos, bet jau blakus ir mūža nogales, šī gada darbs, pašportrets, kopā jau ar aizgājušo šo pašu dzīves draudzeni, un te jau var redzēt citu tonālo gammu un kā viņš liek vienu toni pret otru. Bet šī vēl nav viņa visbūtiskākā daļa – viņš visdzīvākais ir tieši plenēra darbos."
Vladimirs Kozins dzimis Krievijā, Gomeļas guberņā, piedalījies Otrajā pasaules karā. Absolvējis Latvijas PSR Valsts mākslas akadēmiju 1949. gadā un jau pēc četriem gadiem kļūst par Glezniecības katedras vadītāju un noturas šajā amatā līdz pat Atmodas laikam.
"Mākslinieks dzīvo ar tiem iespaidiem, kas viņu aptver. Spēja priecāties par katru ziediņu... Pats galvenais, lai māksla rastos no apkārtesošajiem iespaidiem, nevis izdomāt nesaprotamas situācijas," uzsver Kozins.
