„Šī ekspozīcija ir tikai un vienīgi mūsu Latvijas vasara - silta, gaiša…” stāvot savu gleznu ielenkumā, stāsta Laine Kainaize. Viņas gleznu atmosfērā atrodoties, patiešām piemirstas ziemas drēgnums, un skatītājs pārceļas Latvijas vasaras krāsās, skaņās un smaržās.
Iespējams, darbus īpaši dzīvus padara tas, ka Laine Kainaize ir viena no retajiem, kuras gleznas gandrīz pilnībā top dabā uz vietas. „Visi darbi ir no dabas, dabā stāvot ar molbertu labās vai mazliet miglainās dienās,” stāsta māksliniece.
Katrā ziņā tie ir lieli svētki, kad es ar to kasti beidzot tieku laukā, un tad tā ir saruna ar visu, kas ir zem debesīm. Es to devēju par Dieva radības baudīšanu,” saka Laine Kainaize.
Stāstot par saviem darbiem, Laine Kainaze vairākkārt uzsver, ka lielākoties viņa nevis speciāli meklē kādu vietu, bet vieta viņu pašu apstādina. Tā tas bijis ieraugot, piemēram, kādu liepu aleju Ķeipenes pusē.
Alejas ir viena no gleznotājas lielajām vājībām. „Visi izstādē redzamie darbi tapuši aizvadītajā vasarā - līdzās Ķeipenes ziedošajām liepām redzēsim arī vasaras iespaidus no Viesītes, Dobeles un Kandavas puses,” atklāj Kainaize. Savukārt vasaras saulgriežu noskaņā ievedīs plenērā Rēķu kalnā pie Madonas tapis darbs.
Vasaras iespaidu gleznas no mākslinieces darbnīcas tūlīt dosies uz izstādi Ojāra Vācieša muzejā, taču uz molberta viņai stāv jau pavisam citas noskaņas darbs. Kā izrādās - tēma par logiem Lainei Kainazei tik tikko pieteikusies un tai vēl pa īstam jāpiedzimst.
Savukārt viņas aizvadītās vasaras veikums no trešdienas būs skatāms Ojāra Vācieša muzejā. Izstādei dotais nosaukums „Kad gaismas daudz” ņemts no Ojāra Vācieša dzejoļa „Oda kliņģerītēm”, un tajā ļoti labi ietverta arī mākslinieces vasaras gleznu būtība.