Mākslinieces Diānas Tamanes privātā un darba dzīve rit starp Rīgu un Tartu. Savu darbu tapšanā Diāna jau desmit gadus iesaista arī ģimeni, bet atzīst, ka tas bijis sarežģīts un nebūt ne vienkāršs process.
Izstādes “Rokas stiepiena attālumā” kuratore Evita Goze atzīmē: “Laikmetīgajā mākslā jau sen svarīgāk, droši vien, ir, kam pieder ideja, nevis kurš ir izpildītājs. Diāna tiešām ļoti bieži iesaista savas ģimenes locekļus. Piemēram, vecmāmiņas aizraušanās fotografējot puķes, tēvs, kurš iepērk Vācijā preces un pārdod šeit un dokumentē šīs preces. Mēs varētu uzlūkot Diānu kā tādu pasūtītāju.”
Izstāde “Rokas stiepiena attālumā” ir mākslinieces mammas vizuāla dienasgrāmata. Tā tapusi no iespaidiem, kā kravas auto vadītājai izbraukājot Eiropu. Šai neparastajai profesijai Diānas mamma bija spiesta pievērsties pirms astoņiem gadiem, kad bankrotēja viņas kafejnīca.
“Es zināju, ka mana mamma diezgan labi zīmē, kaut gan viņa nemācījās nekādā mākslas skolā. Vienkārši viņai labi izdodas,” stāsta Diāna Tamane. “Sākumā es viņai teicu, ka ir brīvība un var zīmēt ko grib. To, kas iedvesmo. Un tad viņa man sāka sūtīt rozītes vai palmas kokus. Arī Eifeļa tornis bija viens no pirmajiem zīmējumiem. Es gribēju, lai viņa parāda vairāk to savu ikdienu.
Jo Eifeļa torni visi ir redzējuši, bet cilvēki nezina, kā ir būt kravas mašīnas vadītājai.”
Mammas zīmējumus izstādē papildina arī ceļā filmēts videostāsts par dabu un ikdienu. Runājot par savas ģimenes ļoti privātām tēmām, māksliniece aizskar daudz plašākas sociālās tēmas, kas šobrīd tiešā veidā skar mūsdienu sabiedrību un ekonomiku.
“Mēs tieši pirms divām dienām runājām ar mammu par to, ka arī šajā laikā ir svarīgi pielāgoties. Svarīgi būt atvērtākam,” norāda māksliniece.
Diānas Tamanes mammas zīmētos ceļojumu iespaidus ISSP Galerijā varēs aplūkot līdz nākamā gada janvārim.
