Kultūra

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs 30.jubileju svin ar īpašu izstādi

Kultūra

Filmas "Nemirstīgie" un citu studijas "VFS Films" darbu starptautiskie panākumi

Alise Mediņa izstādē "Fragile. Trausls" pievēršas cilvēka emociju trauslumam

Jūtu un porcelāna trauslums Alises Mediņas izstādē

Cilvēka emocionālās pasaules trauslumam savā jaunajā izstādē „Fragile. Trausls” pievēršas māksliniece Alise Mediņa. Izstāde ir trausla arī burtiskā nozīmē, jo līdzās gleznām redzams jaunums mākslinieces daiļradē, un tie ir porcelāna objekti. Keramika Alisi Mediņu interesēja arī agrāk, bet tagad ar to viņu var strādāt daudz meistarīgāk, jo tikko Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu keramikā.

Alise Mediņa uzskata, ka viņas izstādes noskaņu vislabāk raksturo tieši abu vārdu salikums „Fragile. Trausls”, jo ļoti svarīgs impulss izstādes stāstam nācis tieši no Stinga populārās dziesmas:

“Vizuālā māksla – tā ir dvēseles izpausme, bet man liekas – mūzika trīskārt spēcīgāk uz mums iedarbojas, un tad tā dziesma “Fragile”- par to, cik mēs esam trausli, tās saistībā pat komentārus nevajag, pat cilvēkiem, kuri nesaprot angļu valodu, tā viņus vienalga spēj uzrunāt. Jā, un gleznojot šo sēriju, es diezgan daudz šo dziesmu klausījos, tāpēc tas “Fragile” ir ienācis arī nosaukumā”.

Izstāde vēsta par trauslumu gan pārnestā, gan tiešā nozīmē. Pārnestā nozīmē tas ir cilvēku attiecību un jūtu trauslums, bet tiešā nozīmē – porcelāna kā materiāla smalkums, kas nepanes raupju izturēšanos.

Sērijas centrā ir māksliniecei tik tuvā mīlestības tēma, un šo jūtu dažādā gradācija – no sajūsmas, pacilātības un eiforijas līdz šaubām, spriedzei un skumjām.

Alise Mediņa atzīst, ka viņa joprojām par mīlestību runā ar vispozitīvākajām emocijām, taču nākot klāt dzīves pieredzei, mazliet nomainījies fokuss:

“Jo tad, kad tu esi jauns vai jaunāks, tad tu uz ideāliem skrien: es visu gribu visskaistāko, visbrīnišķīgāko... Un tad pēc kāda laika tu sāc saprast, ka īstenībā tie kritēriji... Nu, ka arī lidmašīnas lido noteiktā augstumā, arī putni lido noteiktā augstumā, un ka tā mūžīgā vertikālā virzība varbūt nemaz nav vajadzīga. Ka ir jāapstājas un varbūt jāpaplanē kaut kādā vienā līmenī. Un ka

ir jāizbauda vienkārši mirklis. Jo mirklis arī ir tas, kas mums visiem pieder. Mums nepieder ne pagātne, ne nākotne, bet šajā konkrētajā mirklī mēs varam paņemt to mazo kripatiņu prieka, ko mēs varam atrast tepat”.

Savā ziņā kā apturēti zīmīgi un skaistu cilvēka dzīves mirkļi ir arī Alises Mediņas darbi. To apstiprina arī darbu nosaukumi – „Skatiens”, „Mīlētāji Venēcijā”, „Lavandas skūpsts”, „Sastapšanās”, „Saplūšana”.

Teju visu centrā ir mīlētāju tēli, un kā atzīst Alise Mediņa – arī te var runāt par trauslo robežu, uz kuras ir jānobalansē, lai šie stāsti par mīlestību nekļūtu salkani un banāli.

Lai nomaskētu konkrētību, Alise Mediņa šoreiz izmantojusi papīra putnu un augu motīvus, kas it kā noslēpumaini aizsedz divu mīlētāju starpā notiekošo. Ideja par augu lapām kā maskējošo elementu, kas gleznām piešķir arī īpašu ritmu, viņai radās no apkārt esošā personiskā haosa.

“Es neesmu kārtīgs cilvēks, un man pašai arī ir daudz pašpārmetumu par to, ka es esmu izklaidīga un haotiska, tomēr man jāsaka, ka man bieži manā haosā rodas arī kaut kādas idejas pašas no sevis, no tā, ka kaut kas ir čupā sakritis, samests, un tu paskaties un domā – o, bet šitā varētu! Un tā arī bija, šīs gleznas ar tām lapām: es gleznoju rozes vieniem audumiem, un tās lapas man tur sakrita, un es pēc tam skatos – eu, bet šitā ir smuki!” stāsta Alise Mediņa.

Gleznas un keramika izstādē veido vienotu stāstu. Keramiku Alise šad tad darbos izmantojusi jau iepriekš, bet

šoreiz izstādē redzamie porcelāna objekti ir viņas daiļradē kas pilnīgi jauns un jau citā meistarības pakāpē, jo viņa tikko Mākslas akadēmijā ieguvusi arī maģistra grādu keramikā.

Izstādē skatāmas galvenokārt porcelāna vāzes ar zemglazūras dekoriem un dažādu krāsu glazūrām. Dažas vāzes darba procesā arī ieplīsušas, bet tad Alise talkā ņēmusi japāņu tehniku.

“Šī vāze man mazliet cietusi, bet es mēģināju to atrisināt ar japāņu tehniku – kintsugi. Tā ir tāda filozofija viņiem, ja saplīst trauks, tas nav jāmet ārā, bet tas ir ar dārgmetālu, ar zelta pulverīti un ar tādiem īpašiem sveķiem jāsalīmē kopā,” rāda māksliniece.

Galerijas „M Māksla” vadītāja Inese Drone stāsta, ka Alises Mediņas darbi skatītājiem ļoti patīk, jo tā ir skaista, mīlestības pārpilna māksla, kas izstaro tieši tādu pašu gaišumu, kāds ir Alisē.

Bet, ja līdz šim vairāk Alisi esam pazinuši kā gleznotāju, tad ļoti interesanti šoreiz būs ieraudzīt viņas veikumu keramikā, priecājas Inese Drone: “Es pat teiktu, ka viņa ir keramikas nozarē pienesusi inovāciju, jo – ja keramiķi var izveidot skaistu trauku – tad to, kas ir uz šiem traukiem šajā gadījumā, var uzlikt tikai labs gleznotājs vai grafiķis, un līdz ar to, ka Alisei pirmais maģistrs ir glezniecība, viņa vienkārši šobrīd rada fantastiskus traukus”.

Alises Mediņas gleznu un porcelāna darbu sērija „Fragile. Trausls” visu jūliju apskatāma mākslas galerijā „M Māksla”, kas atrodas centrā „Riga Plaza”.

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti