Kultūras ziņas

Vai, atbalstot radošās personas, pārkāpts likums?

Kultūras ziņas

Samsonam Izjumovam – 70

Jūrmalas muzejs ver durvis ar jaunām izstādēm

Jūrmalas pilsētas muzejs ver durvis ar divām jaunām izstādēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

No 20. maija muzeja otrā stāva izstāžu zālēs būs skatāma vecmeistares Edītes Krastenbergas darbu retrospekcija “Daugavas plūdums” un gleznotājas Signes Vanadziņas tonāli piesātinātā izstāde “Pelēkās vielas”, medijus informē muzeja pārstāvji.

Savukārt Kamīnzālē līdz pat jūnija beigām joprojām ir skatāma izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma un privātkolekcijām ''Rīgas Jūrmalas pilsētai – 100''.

2.	Edīte Krastenberga. Koku pludināšana. Ap 1957. gadu
2. Edīte Krastenberga. Koku pludināšana. Ap 1957. gadu

“Mākslinieces Edītes Krastenbergas darbu izvietojumam Jūrmalas pilsētas muzejā izvēlējos apzīmējumu “Daugavas plūdums”, jo neviena sieviete Latvijas mākslā nav ar tādu regularitāti un daudzveidību uz audekla atstājusi gleznieciskas liecības par mūsu Likteņupi, un katra mākslinieka, cilvēka dzīve ir tikai īss, kaut ļoti piesātināts, plūdums lielajā laika nepārtrauktībā,” skaidro mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne.

“Mammai tā Daugavas izjūta ir gēnos, tā ir iedzimusi.

Viņai tur tālos senčos ir Daugavas laivinieki, Daugavas plostnieki, loči, kas vadāja plostus pāri trakajām krācēm, cauri Daugavas līkumiem. Faktiski tā ir visa tā senā Daugava, kas tika appludināta sešdesmitajos gados. Tas saulainums, kas no tās Daugavas un tas spēks. Latviešu likteņupe. Tas ir neviltoti un tas nav nekādā veidā uzspēlēts,” stāsta Edītes Krastenbergas meita, gleznotāja Agnese Krastenberga.

Apgūstot gleznošanu pie tādiem meistariem, kā Konrāda Ubāna un Ārija Skrides, Edīte Krastenberga sava mūža laikā pievērsās savas dzimtās puses – Pļaviņu dabas ainavām un laika biedru portretiem. Edītes Krastenbergas darbos īpaša vieta ierādīta dzeltenās krāsas toņiem, ko māksliniece bija iecienījusi gleznojot gan ainavas, gan sava dārza puķes.

Signe Vanadziņa. Pelēkās vielas. Tur kaut kam ir jābūt! 2018.
Signe Vanadziņa. Pelēkās vielas. Tur kaut kam ir jābūt! 2018.

Mīlestība uz dabu un ziediem ir tuva arī muzejā iekārtotās otrās izstādes “Pelēkās vielas” autorei Signei Vanadziņai. Abas mākslinieces gleznojošas kāršrozes, tikai ar 22 gadu starpību.

Savā jaunākajā izstādē Signe Vanadziņa eksperimentē ar sev neierastu māksliniecisko līdzekli – pelniem, kas savdabīgi balansē ar māksliniecei raksturīgo krāsainību.

Jūrmalas pilsētas muzejā abu mākslinieču izstādes un pastāvīgo ekspozīciju vienlaikus varēs apskatīt 25 apmeklētāji.

“Šobrīd visas izstādes, kas mūs ir līdz gada beigām plānotas, viņas visas notiks. Tikai viņas visas būs mazliet, mazliet īsākas. Neviens necietīs, tikai apmeklētājiem jābūt čakliem, jānāk ātrāk uz izstādēm, jo viņas nebūs pusotra mēneša garas, bet mēnesi, piecas nedēļas katrai izstādei mēs spēsim atvēlēt,” stāsta Jūrmalas pilsētas muzeja izstāžu kuratore Guna Kalnača.

Edītes Krastenbergas darbu retrospekcija “Daugavas plūdums” un Signes Vanadziņas personālizstāde “Pelēkās vielas” Jūrmalas pilsētas muzejā būs skatāmas līdz 28. jūnijam. 

Par māksliniecēm

Edīte Krastenberga (1929 – 2016) 1958. gadā ar izcilību absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju (diplomdarbs “Uz pārceltuves”), bija Mākslinieku savienības biedre no 1966. gada. Personālizstādes notikušas Rīgā, Pļaviņās, Jēkabpilī, Madonā, Ērgļos, Koknesē, Lielvārdē. Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības un Mākslas fonda kolekcijās Rīgā, Maskavā, privātkolekcijās Latvijā, Austrijā, ASV, Vācijā. Izstādēs piedalījusies no 1956. gada.

Signe Vanadziņa (dzimusi 1973. gadā) 1997. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu pie profesora Induļa Zariņa.  Kopš 2018. gada Rīgas Stradiņa universitātē studē mākslas terapiju. Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1997. gada.  Piedalījusies grupu izstādēs, sarīkojusi ap 30 personālizstādēm, tai skaitā izstādi “Kurš gadalaiks” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 2017. gadā.

KONTEKSTS: 

Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.

Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.

No 12. maija pakāpeniski atsāk darboties muzeji, bibliotēkas, privātās kultūrvietas un var notikt nelieli kultūras pasākumi gan iekštelpās, gan ārtelpās. Kultūras iestādēm noteikti dažādi sanitārie protokoli, kas jāievēro, atsākot darbu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti