Izstādē “Koka cilvēks – Oļegs un citi darbi” apskatāmi mazo formu tēlniecības darbi, kas tapuši laika posmā no 90. gadiem līdz pat mākslinieka mūža nogalei. Tie ir gan bronzā atlietie “Eiropas nolaupīšana” un “Eņģelis”, ģipsī veidotais “Maikls Džeksons”, konceptuālais, putuplastā atveidotais “Sievas portrets”, vienkāršā drāšu pinuma tehnikā radītais “Pašportrets”, kā arī vairākas kokā veidotas miniatūras, tostarp arī pašportrets “Koka cilvēks – Oļegs”.
Izstāde apskatāma no 17. marta līdz 4. aprīlim.
Par mākslinieku
Tēlnieks monumentālists Oļegs Skarainis (1923 – 2017) nodzīvoja ilgu mūžu, aiz sevis atstādams virkni Latvijas vēsturei un kultūrai veltītus pieminekļus. Piemēram, skulptūru “Rozes mātei” (1992) rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa memoriālajā muzejā “Brakos”, pieminekli pulkvedim Frīdriham Briedim (1998) Pulkveža Brieža ielā Rīgā, pieminekli šaha lielmeistaram Mihailam Tālam (2000) Vērmanes dārzā, pieminekli režisoram Alfrēdam Amtmanim-Briedītim (1970) un citus memoriālās un monumentālās tēlniecības darbus. Savukārt mākslinieka nozīmīgākais darbs, kā atzīmēja muzejā, ir Salaspils memoriālais ansamblis (1962-1967), kas tapis sadarbībā ar tēlniekiem Ļevu Bukovski un Jāni Zariņu.
Oļegs Skarainis veidojis arī stājtēlniecības darbus, mazās formas, medaļas, piemiņas zīmes. Skarainim palikuši arī vairāki materiālā nerealizēti darbi, tādi kā “Mākslinieks Kārlis Padegs”, “Maikls Džeksons”, un citi. Mūža nogalē, kad mākslinieks vairs tik aktīvi nepiedalījās konkursos, grupu izstādēs un tēlnieku simpozijos, viņš daudz eksperimentējis, strādājis dažādos materiālos, tostarp mazajās formās izmantojis izteiksmīgus pie savām Ragaciema mājām jūras krastā savāktus no ūdens izskalotus kokus. Arī darbu motīvi bijuši visdažādākie – vairākos darbos atkārtojies krusta un ciešanu motīvs, eņģelis un piedošanas tēma, mākslinieks vairākkārt portretējis arī savu sievu Irēnu, tapušas mīļoto mājdzīvnieku figūras, veidotas skices lielākiem darbiem.
