Izstādes autori ir tēlniecības vecmeistars Aivars Gulbis (1933), stikla māksliniece Bārbala Gulbe (1972), gleznotāja Madara Gulbis (1969) un tēlnieks, instalāciju mākslinieks Kristaps Gulbis (1967) – spēcīgas Jūrmalas mākslinieku dzimtas pārstāvji, kuri katrs savā jomā ir guvuši vērā ņemamus profesionālos panākumus, iemantojot laikabiedru atzinību un cieņu.
Būtisks ir fakts, ka viņi nāk no vienas ģimenes – vienota kolektīva, kam ir kopīgi bezapziņas lauki, jo tādējādi viņi var aktualizēt sev personiski un visiem kolektīvi svarīgas idejas un vērtības, pārkodējot tās atbilstoši katrs savu izteiksmes līdzekļu arsenālam. Savukārt, citus ļaudis šīs idejas un vērtības var uzrunāt pārliecinoši un ieinteresēt tieši vienā laukā sakņotās daudzbalsības dēļ.
Aivars Gulbis izstādē “Savvaļa” turpina 2013.gada personālizstādes Rīgas Mākslas telpā “Mežs, mežs” aizsākto – turpina domāt un radīt mākslas darbus kā vitālas metāla locījumu kompozīcijas, mākslā tuvojoties dzīvās vides radītajai harmonijai un savvaļu interpretējot kā dabas brīvību, kas visizteiktāk izpaužas mežā.
"Tu esi tāds, kāds esi. Ja tu esi uzspēlēts, tad tu esi uzspēlēts. Tā vērtība, manuprāt, ir tajā īstumā," Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" saka mākslinieks.
Arī Bārbala Gulbe, meklējot, kur ir kaut kas pirmatnējs, brīvs un nepieradināts, pašpietiekams savā eksistencē, nokļūst brīvā dabā, mežā. Kā visbrīvākajām dabas formācijām viņa no savām stikla mākslinieces pozīcijām pievēršas mākoņiem, lietum un dūmiem, ko izjūt un spēj parādīt kā elēģiski aizraujošus stikla vijumu ansambļus – kompozīcijas, kurās notverta kustība un būtība.
Madara Gulbis savas gleznieciskās abstrakcijas balsta pārdomās par dabisko pasaules kārtību, kur viss pašsaprotami rit savu gaitu: “Kā pamests dārzs, kas dzīvo savu dzīvi tālāk, kaut dārznieks aizgājis. Viss turpina augt un veidoties, dārzā top sava, noslēpumaina dzīve. Un tā tik liekas, ka šajos dārza džungļos ir haoss… Par to dienas un laika daļu, kurš ir pats par sevi, par esošo, dabisko, nejaušo, savvaļo, par to ir manas gleznas.”
No sev raksturīga skatupunkta sociālkritiski un asprātīgi savvaļas tēmu interpretē Kristaps Gulbis. Viņa telpiskās instalācijas skatītājos uzjunda domas un liek uzdot neatbildamus jautājumus par cilvēku un citu Zemes iemītnieku vietu sarežģītajā pasaules sistēmā.
