Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Atbalsts Baltkrievijas tautai – gan Eiropā, gan ASV

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Pie Liepājas Ziemeļu mola apskatāma nāra

Jūrā pie Ziemeļu mola Liepājā skatāma skulptūra «Karostas nāra»

Augusta nogalē pie Ziemeļu mola Liepājā ikviens varēs novērot neierastu skatu – tur jūras viļņos apcerīgi gulēs “Karostas nāra”. Gandrīz četrus metrus garo skulptūru, kas 20. augustā guldītā jūrā, radījis tēlnieks no Liepājas Egons Peršēvics.

Jūrā pie Ziemeļu mola Liepājā atklās skulptūru «Karostas nāra»Inga Ozola

Skulptūras radīšana aizsākās šovasar Karostas festivāla laikā, bet savu tapšanas noslēgumu un krāsojumu ieguva mākslinieka darbnīcā pilsētas centrā.

Nāras skulptūras tēla rašanos iedvesmojis arī stāsts par kādu padomju laiku zemūdens kapteini, viņa mīļoto un bojāeju 1967. gada oktobra orkāna laikā. Kopš tā laika uz augusta beigām viļņos pie Ziemeļu mola reizēm varot ieraudzīt nāru, kas izskatoties tā, it kā gaidītu kādu.

Stāsts par kapteini un nāru

Tas viss notika vienlaicīgi – vētra, kapteiņa pazušana un kopš tā laika rudens puses parādības pie Ziemeļu mola. Bet par visu pēc kārtas.

1964. gadā zemūdene C-362 no Ziemeļu flotes tika pārcelta uz Sarkankarogotās Baltijas flotes 37. divīzijas 22. zemūdeņu brigādi Liepājā. Tās priekšnieks 2. ranga kapteinis Valentīns Aleksejevičs Sitnovs bija visnotaļ nopietns vīrs, no kura neviens negaidīja tādu pēkšņu aizraušanos ar makšķerēšanu. Nez kāpēc šī apsēstība ar butēm Valentīnam Aleksejevičam uznāca ap augusta otro pusi, kad plekstu sezona vēl nebija ne tuvu. Kapteinis tad ik vakaru, kā plēsts,  ar makšķerkātiem joza uz jūru, bet, gaismai austot, atgriezās kazarmās, lielākoties bez zivīm, toties tādā paskatā, ka, varētu domāt, viņš pats niris pēc loma – spožām acīm, jūraszālēm aplipis, un laimīgs, ka bail. Sakopies kapteinis gāja uz dienestu, bet vakarā viss atkal atkārtojies. Un tā līdz pat oktobra beigām, kad kā ar nazi – viss, līdz nākamajam augustam Aleksejevičam zivis kā nebijušas.

Arī 1967. gada 18. oktobra rītu Sitnovs sagaidīja vai varbūt nesagaidīja uz mola. Lielākais orkāns Latvijas vēsturē, kā atskrēja no jūras puses ar ātrumu 48 metri sekundē, tā nopostīja vai pusi republikas. Par bojāgājušajiem gan netika ziņots, taču Valentīns Aleksejevičs bija pazudis.

Bet kopš tā laika uz augusta beigām viļņos pie Ziemeļu mola reizēm varot ieraudzīt nāru, kas izskatoties tā, it kā kādu gaidītu. Varbūt tas ir pazudušais kapteinis, pēc kura tā ilgojas, kas zina...

Zili zaļi krāsu triepieni piepilda mākslinieka darbnīcas pagalmu, kur guļus pozā apcerīgi guļ “Karostas nāra”. Vairāku mēnešu darbs ir vainagojies ar gala iznākumu. Pārtapšanas procesā piedalījās gleznotājas Agate Apkalne un Ivonna Kalita. 

“Tur ir visas tās jūras krāsas – kas asociējas ar jūru. Gan zilie toņi, zaļie toņi, bišķiņ rozā, bišķiņ dzeltenais. Tur ir tas viss, kas jūrā ir. Jo stāsts jau ir par jūru un mīlestību,” saka tēlnieks Egons Peršēvics.

Nāras skulptūra atradīsies Ziemeļa mola rāmajā pusē, kā saka mākslinieks Egons Peršēvics – pats esmu parasti sastopams mola viļņainajā pusē. Tā ir vēl viena mākslinieka aizraušanās – kaitošana un sērfošana.

“Es dzīvoju jūras krastā, principā pārvācos dzīvot jūras krastā – neesmu dzimis liepājnieks, bet gribētu būt kā pilnasinīgs liepājnieks. Liepājai ir sava sajūta, tā ir pilsēta pie jūras, un jūra diktē visu, kas te notiek,” spriež mākslinieks. “Cilvēki daudz savādāk jūtas – tā jūra.. Nevar viņu tā aprakstīt, ka “tā ir tā vieta, kur mēs kuģojam, te liksim vēja ģeneratorus, te izzvejojam vakariņām zivis”. Jūra ir kaut kas vairāk nekā vienkārši resurss. Ja mēs viņu degradējam līdz vietai, no kurienes vienkārši paņemt vai kurā iegāzt to, kas mums nav vajadzīgs, tad tas mums atspēlēsies. Tā ir mana pārliecība par jūru un cilvēka attiecībām ar jūru.”

Egons Peršēvics mākslas pasaulē jau ir zināms ar savām lielformāta skulptūrām, kas uzrunā skatītājus dažādās Latvijas vietās, piemēram “Mildu” – improvizētu Brīvības pieminekli, kas no Kuldīgas atgriezies Liepājā un tagad nonācis uz ūdens Beberliņu ūdenskrātuvē. Mākslinieka darbiem pievienojas “Karostas nāra”. Skulptūras veidošana sākās jūnijā Karostas ūdenstornī mākslas festivāla laikā,.

“Tā ir tāda jauna mākslas vieta, vienkārši ģeniāla priekš gleznotāju darbnīcām. Un tur, strādājot kopā ar Ritumu Ivanovu un Agati Apkalni, tapa tas nāras veidojums,” stāsta Peršēvics.

Mākslinieks atklāj, ka “Karostas nāru” pie Ziemeļu mola plānots izstādīt līdz oktobra sākumam.

“Doma ir noturēt viņu pēc iespējas ilgāk, līdz sākas rudens vētras. Kad sāksies rudens vētras, tad jau viņas drošība būs apdraudēta, principā kuģošanas drošība būs apdraudēta, jo vējš var viņu noraut, viss kaut kas var gadīties,” skaidro Peršēvics.

“Karostas nāra” pie Ziemeļu mola tiks atklāta svētdien, 23. augustā, kad notiks mākslinieka Vara Siliņa veidotais brīvdabas uzvedums “Teika par Karostas nāru”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt