Jūlijas Stošekas kolekcijas pirmsākumi meklējami 2007. gadā Diseldorfā. Izstāde ietver gan lielizmēra videoprojekcijas, gan daudzkanālu videoinstalācijas, kā arī performanču dokumentācijas no autores kolekcijas, parādot video kā māksliniecisku izteiksmes līdzekli. Izstādes kuratore Inga Šteimane uzsver, ka māksla ir nemateriāla savā fiziskajā izspausmē un tieši šī kolekcija ir mākslas vērtība, kas, nenoliedzami ir jāsaglabā.
“Cilvēcības jautājums, tas nav pagātnes jeb evalūcijas problēma, tā ir tagadnes problēma," saka Šteimane. "Un to es varētu vislielākā mērā attiecināt uz šiem darbiem. Man tas liekas ļoti būtiski, jo patiesībā arī identitātes aspekts, Latvijas kultūrai ir arkārtīgi būtisks. Šo aspepktu, manuprāt vajag būvēt pamatu pamatos uz tādu humānu personību un tad nāk viss pārējais –nacionalitāte, tradīcijas. Pašos pamatos ir šis ētiskais kodols."
Videoinstalācijas vēsta gan par reālo, gan par absurdo, ko izstādes apmeklētāji var saprast atšķirīgi, balstoties uz savām personiskajām sajūtām. Piemēram, četru minūšu garā video galvenā varone Matilde izdara pašnāvību mīlestības dēļ, fonā skanot tekstiem no franču filmām. Autores Matildes ter Heijnes darbi vizualizē pašizziņu, psihoanalīzi.
Šie videomākslas darbi iekļauj tēmas kā, piemēram, sociālais urbānisms, ķermenis, dvēsele un individuālā realitāte. Tapēc manuprāt šīs ir aktuālas tēmas visos laika posmos. Ja kāds ir ieinteresēts būt "šeit un tagad", tad var domāt un veikt ideju apmaiņas, kam uzmanības centrā ir nākotnes laiks. Laikmetīgajā mediju mākslā tas ir tas, kas viņus šeit sagaida," skaidro Stošeka.
6.septembrī dienas otrajā pusē foruma „Baltā nakts” laikā izstādes telpās, kā vēstīts, notiks divas kolekcijas performances ar nosaukumu “Nummur trīs: Šeit un tagad”, kuru autori ir pazīstamās mākslinieces Marinas Abramovičas audzēkņi. Programma koncentrēsies uz īslaicīgu brīdi, uz būšanu “šeit un tagad”, kas nav atgūstams vai atkārtojams.
