Vai es varu atpazīt fonā skanošo akordu, man jautā mākslinieks Pēters Riekstiņš. Ērģeļu uzņemtais tonis liek domāt par Latvijas himnu, tomēr pirmajam akordam nekas neseko. Šis ir Riekstiņa darbs “DSL”.
“Tas, ko jūs dzirdat, ir Latvijas valsts himna, tikai ļoti lēna. Šobrīd mēs joprojām dzirdam pirmo akordu, kas ilgs 13 minūtes. Latvijas himna no divarpus minūtēm ir izstiepta līdz piecarpus stundām,” skaidro Riekstiņš.
Šādi apspēlēt himnu savā mākslas darbā Pēteru Riekstiņu mudinājušas nesenās publiskās diskusijas par to, kāds būtu cienīgs himnas atskaņojums. Viņaprāt, himnas izpildījumu nevar uzskatīt par zaimošanu, ja izpildītāja nolūks balstīts labos nodomos.
“Man gribējās radīt ierīci un sistēmu, kas izpilda šo himnu, un uzsvērt šo nepareizību, bet saglabāt patriotismu un cieņu pret valsti, himnas autoru un skaņdarbu,” stāsta mākslinieks. “Un parādīt, ka, ja ir iekšā, tad var dziedāt jebkurš, un tas arī būtu jādara.”
Skaņa savukārt rodas arī tad, ja mikrofons ar balonu tam apkārt tiek laists arvien dziļāk ūdenī. Rihards Vītols, kurš pašlaik studē skaņas mākslu jau doktorantūrā, to pētījis studiju laikā Ķelnē kopā ar kolēģi Dāvidu Liftingeru (Dawid Liftinger).
“Viņš sāka taisīt ierakstus ar baloniem. Sēja klāt mikrofonus baloniem un pētīja, kā skaņa mainās, kad balons iet augstuma ziņā ārpus pilsētas. Es izdomāju, ka varētu mēģināt pētīt skaņas zem ūdens. Tas, ko jūs dzirdat, ir skaņa, kad baloni ir zem ūdens, kā spiediens tos spiež un kā tie berzējas viens gar otru,” savu darbu raksturo Vītols.
“Man vienkārši gribējās zināt, kā tur, debesīs, skan,” piebilst Liftingers. “Jo no turienes nav pārāk daudz ierakstu.
Tas bija sākums, un tad es ar šo skaņu sāku eksperimentēt. Mūsu abu darbs būs vienā telpā. Uz sienas varēs redzēt, kā tas tapa. Mūsu abu ierakstītās skaņas nāks katra no savas puses un telpas vidū saplūdīs kopā.”
Abu mākslas darbu skaņas saplūdīs arī ar blakus telpās iekārtoto Kristapa Bitera darbu “Spinner” jeb “grieznis” un austrieša Štefana Tīfengrabera (Stefan Tiefengraber) veidoto “Ppang”, kas korejiešu valodā nozīmē “maize”.
“Šīs skaņas es ierakstīju ceļojuma laikā uz kādas salas Dienvidkorejā. Es ierakstīju cilvēkus, dabas skaņas, zvanus un kuģu motorus, un šajā instalācijā to visu var dzirdēt,” stāsta Tīfengrabers. “Sākumā šī skaņa ir pavisam pārveidota, bet pamazām kļūst arvien tīrāka un skaidrāka. Un visu noslēdz kasešu magnetafonā ierakstīta sievietes balss, kura dzied populāru korejiešu tautasdziesmu.”
Izstāde “KLANG” tapusi divu jauno mediju mākslinieku grupu kopradē. Latviju pārstāv mākslinieku grupa “Trihars”, bet Austriju – “Radio433”, stāsta izstādes producente Daina Siliņa.
“Izstādei "KLANG” speciāli šeit, Latvijā ir vāciskais nosaukums, bet, kad tā ceļos uz Austriju, tā būs ar nosaukumu “Skaņa”, lai uzsvērtu abu mākslinieku grupu radošo sadarbību,” šāda nosaukuma izvēli komentē Siliņa. “Izstādē ir skatāmi un vairāk pat klausāmi – jo tā ir skaņas mākslas izstāde – četri darbi, un viens no tiem ir Dāvida un Riharda kopdarbs, tā kā arī tur ir redzama šī sadarbība.”
Izstāde “Klang” būs skatāma līdz 8.septembrim “Totaldobže” Tallinas ielas kvartālā Tallinas ielā 6, bet tā būs atvērta tikai ceturtdienās, piektdienās un sestdienās. Izstādes atklāšanu 10.augustā papildinās mākslinieku audiovizuāla performance, kas nedēļas nogalē būs skatāma arī Liepājā un Pāvilostā.
