Latvijas Arhitektūras muzeju ielenkuši jaunie mākslinieki un viņu fani. Izstādē "Rotaļu arhitektūra" visdažādākajos žanros meklēta atbilde uz jautājumu, cik ļoti mākslā vajadzīgs bērnišķīgs rotaļīgums.
"Izstādē ir svarīgs ne tikai tas sirsnīgums un mīlestība, bērnišķīgums, bet tāda dziļākā nozīmē nekā parasti cilvēki par to runā," saka izstādes kuratore, māksliniece Ilze Aulmane.
Mākslinieka Ata Jākobsona ogles zīmējumi sākotnēji tapuši personālizstādei "Melnā matērija", kas nominēta arī šī gada sabiedrisko mediju balvai "Kilograms kultūras". Taču abi konkrētie darbi iepriekš publiski nav tikuši izstādīti.
"Man ir svarīgs dziļums, gaismas un tumsas attiecības. Savā ziņā tas arī var būt bērnišķīgs, manuprāt. Tie lielie jautājumi ir aktuāli gan bērnībā, gan vecumā," norāda Atis Jākobsons.
Paši arhitekti nav tik rotaļīgi noskaņoti kā mākslinieki, kuri uz laiku iemitinājušies Arhitektūras muzejā. "Manuprāt, par rotaļīgumu nebūtu jāuztraucas. Es domāju, ka grūtāk ir ar kaut kādām nopietnākām lietām, trūkst kaut kādas apzinātas iedziļināšanās un sapratnes," pauž arhitekts Jānis Ielejs.
"Dalībnieki ir ļoti dažādi cilvēki. Pat tad, ja jūs esat simtprocentīgi noskaņots rotaļāties, tas ir pilnīgi noteikti, ka kāds no viņiem vai visbiežāk ļoti daudzi no viņiem pilnīgi galīgi nav noskaņoti rotaļāties. Ja nebūtu tā mikrofona, es pateiktu vēl skarbāk, ko viņi ir noskaņoti darīt," ar smaidu teic arhitekts Kaspars Avotiņš.
Lai gan izstāde Latvijas Arhitektūras muzejā ietver ļoti daudzveidīgu informāciju, šoreiz pats galvenais ir bērnišķīgo rotaļu patiesums un aktualitāte visas dzīves garumā.
