“Mainījās laiki, mainījās nosaukumi, bet diez vai plašajā Krievijā bija ģimene, kura uz galda ēdienus cēla ne uz Rīgā ražota šķīvja,” pirms gandrīz desmit gadiem rakstīja prese, noslēdzoties kādreiz tik varenās Rīgas Porcelāna rūpnīcas ērai. Lai arī milzu ražotne beigusi pastāvēt, vietējā porcelāna ražošana mūsu valstī turpinās, un to, kas šobrīd notiek Latvijas porcelāna dizainā, apkopojis Rīgas Porcelāna muzejs izstādē “Testējot mūsdienas II”.
Rīgas Porcelāna muzeja pārstāve Ieva Nagliņa ieskicē, kas redzam jaunajā izstādē: “Viena daļa autoru varbūt ir ar savu izteiktāku rokrakstu un individuālāki, piemēram, Diāna Boitmane-Liepiņa, kura strādā ar netipiskām formām, veido pīpes, eļļas lampiņas, sienas vāzītes, meklē dizaina objektus, kas ir vai nu no jauna radīti, vai ne tik bieži ikdienā lietojami, pārsvarā pārējām studijām ir tendence – sākotnēji tās ir krūzes vai komplekts krūzīte ar šķīvīti.
Tas nebūt nav viss, tās nav pilnīgi visas studijas, jo šī tendence tiešām ir tāda, ka tās vairojas un varbūt pat ir grūti pēdējo divu gadu laikā izsekot līdzi pilnīgi visiem autoriem, bet šis ir mūsu piedāvājums, izlase par to, kas šobrīd notiek.”
Šovasar Rīgas Porcelāna muzejs jau testēja mūsdienas, par atskaites laiku ņemot mazliet senāku periodu un izstādot mūsdienu autoru darbus, kas glabājas krājumā un ikdienā nav apskatāmi. Jaunāko ekspozīciju veido 18 studiju veikums ar visjaunākajām tendencēm. Tajā arī mākslinieces Astras Šēnbergas keramikas darbnīcā Babītē tapušais darbs “Aizliegtais auglis”.
Māksliniece stāsta: “Mums labi zināmā pandēmijas estētika – sarkanbaltā lenta – rosināja mani pagājušā gada mijā radīt šo trauku sēriju, jo lielākā daļa veikalu bija ciet, un tiem, kuri bija vaļā, stendi bija aizklāti ciet ar sarkanbalto lentu, un trauki kā tādi nebija iegādājami, jo to aizliedza likums. Arī restorānos, kafejnīcās mēs vairs nevarējām publiskā vidē dabūt ēdienu no traukiem, tikai no vienreizlietojamām kārbiņām, līdz ar to šim trauku komplektam ir tāds dziļāks koncepts.”
Māksliniece un arī muzeja darbiniece stāsta, ka vietējā tirgū ir izteikts pieprasījums pēc traukiem ar zeltu. Zelta detaļu un rotājumu netrūkst arī izstādē. Par to pārliecināties un apskatīt citas tendences mūsdienu porcelāna mākslā iespējams līdz nākamā gada 30. janvārim.
