"Esam tiešām iegājuši jaunā ritmā, citā dimensijā, varbūt arī citā kultūras domāšanā," saka Rotko mākslas centra direktors Māris Čačka. "Esam atvērti "zaļajā režīmā", lai tā apmeklētāju daļa, kas ir ievērojusi valstī noteiktos noteikumus, spētu baudīt pilnvērtīgu kultūras piedāvājumu, ko mēs esam sarūpējuši šajā rudens–ziemas sezonā."
Izstādē "Mīlestība ir kosmisks vīruss" skatāmi divdesmitā gadsimta sešdesmito gadu optiskās mākslas pioniera – britu mākslinieka Maikla Kidnera darbi.
"Būtībā vīrusi ir tikai asociatīvi, kas iezīmējas Maikla Kidnera glezniecības pēdējā posmā, ar ko viņš izteikti Lielbritānijas mākslas telpā ienāk kā opārta mākslas aizsācējs. Viņš attīsta savu rokrakstu no lielākiem laukumiem, no lielākām formām. Tas ir pilnīgi pretēji Markam Rotko, kurš sāka ar reālistisko, caur sirreālismu atteicās no sadrumstalotības, no līnijas un aizgāja uz lielajiem laukumiem. Maikls Kidners gāja otru ceļu, lai arī viņš ir ļoti iedvesmojies no Marka Rotko glezniecības darbiem, pat kopējis viņa klasiskā perioda darbus. Bet viņš nepārtraukti ir meklējis sevi un atradis šajā ažūrajā, gaisīgajā, ģeometrizētajā, ritmizētajā formā, kas ir raksturīga opārta mākslai. Viņš izmanto audeklu, krāsu un šos lielos laukumus, un spēj virtuozi šo ņirbošo opārta efektu nodot mūsu acs radzenēm, lai mēs to kārtīgi uztveram. Šie laukumi savibrē, tie sāk kustēties un piešķir darbam mazliet levitējošas formas," stāsta Čačka.
Turpat blakus jau ar citiem redzei un uztverei izaicinošiem efektiem atklājas franču mākslinieces Elisas Maršālas darbu izstāde "Starptelpa".
"Tas ir konceptuāls skatījums uz glezniecību un to, kā var ietekmēt skatītāju sajūtas un maņas sajūtu iespējas. Šajā personālizstādē ir skatāmi trīs mākslas darbu sēriju cikli – "Horizonti", "Rāmji" un "Žalūzijas". Tie ir nosaukumi, kas sasaucas ar minimālismu, ko izmanto māksliniece savos darbos. Arī šeit ar smalkiem un minimāliem paņēmieniem, jo nevienā no šiem glezniecības darbiem nav izmantotas otas un dažreiz nav izmantoti arī audumi, māksliniece aicina skatītāju izstādē pārvietoties, mainīt attālumu, skatu punktu, lai ļautu krāsām atdzīvoties," mākslinieces darbus raksturo izstādes kuratore Tatjana Černova.
Neparastas izjūtas rada arī vācu mākslinieka Daniela Fuksa kokgriezumi izstādē "Radīšana". Kuratore Černova skaidro: "Tāds pasaulīgs nosaukums īstenībā sasaucas ar izstādes saturu. Tas ir mākslinieka diezgan virtuozi izkopts mākslas darbu radīšanas stils, kā pamatmateriālu izmantojot koku. Koks tiek izmantos glezniecības darbiem līdzīgos mākslas darbos. Dažādas dabas formas, ģeogrāfiskās vietas, ornamenti šeit savijas darbos un ļauj ieraudzīt apmeklētājiem ko tuvāku un saprotamāku. Interesanti, ka dažu darbu radīšanai mākslinieks ir patērējis pat 750 stundas. Tas, ko redzam te, ir apbrīnas vērts."
Šo mākslinieku darbus papildina arī pašmāju mākslinieku darbi. Šī gada noslēdzošajā sezonā tie ir divu mākslinieku veikumi, kuru darbus izrāda Māris Čačka: "Esam Jāņa Kupča gleznu izstādē "Cietsirdīgās romances", kas balstās uz trim izstāžu cikliem. Jaunākā cikla daļa ir ar tādu pašu nosaukumu "Cietsirdīgās romances", šie darbi tapuši, piedaloties Rotko centra un Viļakas novada kopīgi rīkotajā Valda Buša plenērā. Kā atpakaļejošs cikls ir "Zudušo ciemu meklējumos", kas spilgti iezīme zudošos ciemus Kurzemē, kas aktuāli arī tepat pie mums Latgalē." Trešais cikls ir veltījums mākslinieka dzimtajām vietām Kurzemē, kurā atainoti kuģu vēderi, to korpusi.
Bet pavisam citās noskaņās atklājas Ilzes Lībietes grafikas darbu retrospektīva izstāde "Ceļš uz jūru".
"Viņas litogrāfijas un pēdējos gados radītos digitālos kompozicionālos risinājumus un pēc tam arī akrila zīmējumus uz lielformāta kartoniem papildina "Melo-M" mūzika, kas ļauj skatītājiem ilgāk uzturēties zālē un iedziļināties šajos darbos. Tā ir viena mākslinieka mākslas skate, kas sniedz pilnīgu priekšstatu par viņas daiļrades šķautnēm un par viņas grafisko rokrakstu," teic Čačka.
Savukārt Daugavpils cietokšņa apmeklētājus, arī tos, kas netiek Rotko centra "zaļajā zonā" vai kuru uztvere vairāk jaušama taustes formā, noteikti vienaldzīgus neatstās Rotko centra pagalmā izvietotā Latvijas Keramikas asociācijas izstāde "Runā ar mani!".
"Šo runāšanu mēs varam uztvert vistiešākajā nozīmē, nākot un sarunājoties Rotko mākslas centra pagalmā ar katru no mākslas darbiem 24 stundas diennaktī. Nekad izstāžu zālē keramikas darbus nevar taustīt. Te ir tā lieliskā iespēja nākt, pieskarties, glaudīt, izjust šo materialitāti – glazūru vai virsglazūru, sajust rupjo vai gludo formu un tādā veidā izzināt materiālu un reizē arī sevi, veidot noteiktas asociācijas. Savā veidā tā veidojot kopīgu valodu ar cilvēkiem, kas ir neredzīgi vai vājredzīgi. Arī viņi tiek iekļauti, un tas ir būtiski, lai šīs formas tiktu uztvertas un sajustas," saka Māris Čačka.
Jaunās sezonas izstādes apmeklētājiem būs atvērtas līdz 2022. gada 16. janvārim.
