Jāņa Ivanova mazmeita personālizstādē Rēzeknē atklās Latgales un Provansas ainavu līdzību

Sestdien, 22. jūlijā, plkst. 17.00 Latgales vēstniecības „Gors“ Mākslas galerijā tiks atklāta mākslinieces, komponista Jāņa Ivanova mazmeitas Diānas Īves personālizstāde „Saulainie nostūrīši. Provansas un Latgales ainavas”, parādot abu košo, temperamentīgo un tradīcijām bagāto reģionu līdzību arī koloristikā. Izstāde Rēzeknē būs skatāma līdz 3. septembrim.

Diāna Īve (1978)

Absolvējusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu (1997) un Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot maģistra grādus tēlniecībā (2003) un glezniecībā A. Naumova un K. Zariņa meistardarbnīcā (2013). Pievērsusies ainavu glezniecībai, īpašu interesi veltot koku atainojumam. Daudz gleznojusi Francijā, strādājot rezidencē „Cité internationale des  arts” Parīzē, un ik vasaru glezno plenērā Latgalē. Izstādēs piedalās kopš 2003. gada, sarīkojusi vairāk kā 20 personālizstādes Latvijā un Francijā. D. Īves diplomdarbs glezniecībā, triptihs „Atlantīda”, kā mākslinieces dāvinājums koncertzālei  skatāms tieši Latgales vēstniecībā GORS, darbs veltīts Īves vectēvam un tā tapšanu iedvesmojusi komponista 4. simfonija „Atlantīda“. Mākslinieces darbi izmantoti arī J. Ivanova jubilejas koncerta scenogrāfijā „Gors“ Lielajā zālē 2016. gada oktobrī.

Māksliniece Diāna Īve glezno ainavas, ar otu mēģina notvert dabas būtību. Katrā vietā, katrā laikā un ikvienas būtnes redzeslokā tā ir atšķirīga, tomēr dažkārt pārsteidz ar negaidītām līdzībām. Izstādē „Saulainie nostūrīši. Provansas un Latgales ainavas” gleznotāja atklāj to, ko ir pamanījusi ar savām profesionāli uzasinātajām maņām, proti, ka Provansai un Latgalei ir velkamas ne tikai vēsturiskas, sociālas un ģeogrāfiskas paralēles (būšana svešu impēriju sastāvā, katolisko tradīciju mierīga līdzāspastāvēšana dažādām citām konfesijām, kalnains reljefs u.c.), bet saskatāmas arī tīri koloristiskas līdzības. Šajās ainavās dominē zilie un okerīgie toņi, ir daudz spilgtu gaismēnu kontrastu.

Diānas Īves vectēvs, ievērojamais komponists Jānis Ivanovs, kurš savulaik bija mācījies arī pie Vilhelma Purvīša, rakstot mūziku, mēdza iedvesmoties no Latgales dabas gleznieciskuma un folkloras smeldzīgā melodisma (svīta „Latgales ainavas” (1935), simfoniskā poēma „Padebešu kalns” (1938), „Latgales simfonija” (1949)). Diāna savās gleznās rīkojas līdzīgi, turklāt labprāt atsaucas uz vectēva skaņu ainavām motīvu izvēlē, emocionālajā noskaņā vai darbu nosaukumos. Izstādē aplūkojams arī koku ieskauts skats uz komponista dzimto māju Preiļu novadā.

Izstādes veidotāji norāda, ka ainavas žanrs ir būtisks ne tikai mākslās kā iedarbīgs tīksmes un poētisku jūtu rosinātājs. Piemēram, Eiropas ainavu konvencijā, kas 2007. gadā ratificēta arī Latvijā, ir teikts: ainavām ir nozīmīga sabiedriskā loma kultūras, ekoloģijas, vides un sociālajā jomā; ainavas ir svarīga vietējās kultūras veidošanās sastāvdaļa, kas veido cilvēku labsajūtu; ainavas ir svarīga cilvēku dzīves kvalitātes daļa un kopīgs resurss. Šobrīd esam liecinieki laika posmam, kad Latvijā strauji izzūd viensētu ainavas, jo mainās tradicionālā saimniekošana, un laukos valda miers un pamestība.

Līdzīgas tendences Diāna Īve novēroja arī Provansā, kur izstaigāja slaveno franču postimpresionistu takas. Viņas gleznās redzams, ka mūsdienās ainavas atkal konstruē daba pati un tās labākie palīgi ir koki.

Diāna Īve. Saulainais nostūris
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt