Glezniecības valoda ir kā šifrēta mūzika acīm un dvēselei, kas iedarbojas emocionāli. Par tās atslēgu var uzskatīt krāsu. Glezniecības vecmeistara Edvarda Grūbes plašajos otu vēzienos tverta “Gaisma”. Tāds nosaukums dots viņa jaunāko darbu personālizstādei galerijā “Māksla XO”.
“Gaismas lauks”, “Durvis”, “Logs” vai “Vasaras vējš” – katra glezna ir autors pats,” sava dzīvesbiedra darbus apraksta māksliniece Vija Celmiņa. “Visus darbus dzīvē Edvards Grūbe dara apdomīgi un lēnām, izņemot gleznošanu. Tad liekas, ka jūrā atlaists atpakaļ kāds ūdens dzīvnieks – tik neveikls uz zemes.”
“Baltās gaismas” noskaņu izvēlējies arī mākslinieks Ritums Ivanovs. Galerijā “Bastejs” atklāta viņa personālizstāde, kurā gaisma transformējas melnbaltos ogles zīmējumos un plastikā veidotos tēlos.
“Tā ir mana ekrāna dzīve, mans laukums, mana teritorija, bet tas ir arī skatītāja laukums, jo bez skatītāja neesmu es. Visu laiku ir pirmā reize, katrs darbs ir pirmā reize, kaut arī darbi var likties līdzīgi vai līdzīgi tehnoloģiski izpildīti, tas, ko es tur ielieku, ir pirmā reize,” stāsta mākslinieks Ritums Ivanovs. “Tas man ir svarīgi.”
Turpat netālu Vecrīgā galerijā “Putti” ceturtdien vakarā atklāj starptautisko rotu izstādi “Pērļu metamorfozes laikmetīgajās un konceptuālajās rotās” – “Pērļu zvejnieks”. Izstādē piedalās vairāk kā četrdesmit rotu meistaru no visas pasaules. Notraucot klasiskos aristokrātu putekļus, viņi visi mūsdienīgi un izsmalcināti spēlējas ar pērlēm, kombinējot tās ar neierastiem materiāliem un ļaujot klasiskajām pērlēm uzmirdzēt šodienas gaismā. Izstādes scenogrāfiju veidojuši MAREUNROL'S, mazos tēlniecības darbus – Ginters Krumholcs.
Turpinot ceļojumu pa jaunākajām izstādēm, nokāpjot Rīgas Porcelāna muzeja pagrabstāvā, atklāsies 12.starptautiskās mazo formu porcelāna izstādes “Reģenerēt – ģenerēt” darbi.
“Starptautiskās mazo formu porcelāna izstādes tradīcija mums jau ir 12. gadu, katru gadu mēs izveidojam arī kādu tēmu tematisko ietērpu,” izstādes konceptu skaidro Rīgas Porcelāna muzeja izstāžu kuratore Ieva Nagliņa. “Šogad ir simtgades gads, un ar šo mazo formu piedāvājam atskatīties uz simts gadiem. Mēs vēlējāmies akcentēt ideju atkārtošanos un transformāciju laikā gadsimta gaitā, kad mēs lietojam lietas, kas bijušas sen. Mēs tās atklājam no jauna, tās ir kā fēnikss no pelniem jaunā rakursā parādītas.”
Bet jau piektdienas vakarā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā tiks atklāta projekta “Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju” otrā satelītizstāde “Kvalitātes etalons”, kas iepazīstinās ar Latvijas naudas monētām, veltītām izciliem notikumiem un kultūras personībām. Tostarp – Rainis un Aspazija, brāļi Kaudzītes, Rūdolfs Blaumanis, Eduards Veidenbaums, Krišjānis Barons, Kārlis Zāle un Rihards Vāgners. Tā kā Latvijas Banka dāvājusi pilnu kolekcijas monētu komplektu muzeja krājumam, sagaidot Latvijas valsts simtgadi, skatītājiem būs iespēja iepazīties ar nelielu šīs kolekcijas daļu. Katra monēta atšķiras ar oriģinālo dizainu, tie ir miniatūri mākslas darbi. Latvijas Bankas kolekciju monētas ir iekļautas Latvijas Kultūras kanonā.
