“Ienākot šajā izstādē, kad tā ir iekārtota, es biju pārsteigta, cik tā ekspozīcija ir sanākusi gaiša, un tāda pavasarīgi pacilājoša,” atzina māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa.
“Šeit ir gan tiešas karnevāla ainas – cilvēki, leopards ar masku, bet arī tāda simboliska – cilvēkam ir dzīvē dažādas lomas, kursa iznes ikdienā, un mūsdienu mitoloģijas tēli, kā es viņus nosaucu, kas aizgūtu no manas meitas mīļākajām multfilmām, arī dzīves grūtības, bet tu viņas pārvari un tev atkal viss iemirdzas.
Gleznas nav tikai par prieku, bet arī par kaut kādu grūtību pārvarēšanu,” stāstīja Avotiņa.
“Divas ainavas ir gleznotas pagājušajā gadā Toskānā, tie ir nelielie ovālie darbi, bet visi pārējie gleznoti šogad. Darbs tika uzsākts 2. janvārī manās lauku mājās Liezerē. Varbūt pa visu šo laiku līdz šodienai ir bijusi nedēļa, kad es neesmu gleznojusi,” atzina Avotiņa.
Savukārt izstādes “Vietu vairāk nav” kuratore Līna Birzaka-Priekule stāstīja, ka
“šī izstāde saspēlējas arī ar ''Arsenāla'' ēku, burtiskā nozīmē iziet cauri visam ''Arsenālam'' un mākslinieki mēģina atrast šo vietu”.
“Izstādes iekārtošanas laikā radās joks, ka varbūt nevarēs saprast – varbūt mums tā rekonstrukcija jau patiesībā ir sākusies ar šo izstādi, bet tas ir speciāli darīts,” stāstīja kuratore. “Domājot par to, ka pasaule ir ārkārtīgi pārblīvēta būtībā ar visu – lietām, atkritumiem, mākslu, produktiem, ir jāmēģina sava vieta atrast”.
“Māksliniekiem bieži vien pēc izstādēm nav kur savus darbus glabāt, jo nav vietu. Un kā šī izstāde iziet no situācijas – mēs visus šos elementus, materiālus rindas kārtībā nododam cilvēkiem, māksliniekiem tālākai lietošanai,” viņa piebilda.
