Bauskas pils muzeja velves un senatnīgās sienas ir lielisks fons tekstilmākslinieka Barkāna gobelēniem. Izcilais latviešu mākslinieks, arhitekts un mākslas pasniedzējs labi pārzināja tekstilmākslas avangarda procesus pasaulē pagājušā gadsimta 60.un 70.gados. Spēcīgāko impulsu Barkāns guva viduslaiku mākslā. Viņa darbos visvairāk attēlotā tēma saistīta ar viduslaiku gobelēnos populāro vienradža leģendas tēlojumu.
Barkāns klātienē ir redzējis vienu no diviem vienradža sērijas darbiem Klinī muzejā Parīzē, un kopš tā laika šī tēma viņu pavada visu turpmāko daiļradi, stāsta mākslas zinātniece Līva Raita.
Tieši vienradža gobelēnu aušanai Barkāns savulaik aizrautīgi eksperimentēja, krāsojot dziju ar dažādiem dabas materiāliem, izmantojot dažādu sīpolu šķirņu mizas.
„Pavisam nesen mēs esam atklājuši nelielu pašportretu, kur Barkāns sevi ir atainojis kā vienradzi.
Tad uzreiz mēs jau varam piešķirt jaunu nozīmi, ka tas varbūt jau ir tāds personiskāks stāsts,” uzsver Raita.
Viduslaikos un renesanses laikā vienradzi uzskatīja par tikumības un platoniskās mīlestības apliecinājumu. Karaļi vienradzi attēloja savos ģerboņos un karogos. Bauskas pils muzejā vienradža tēls atrodams uz podiņu krāsns flīzītēm.
„Jau senie romieši un grieķi uzskatīja, ka vienradzis ir reāls dzīvnieks, nevis kā vēlāk cilvēki to uzskatīja par fantāzijas tēlu. Viduslaiku dzīvnieku un augu grāmatās, kuras dēvē par bestiārijiem, vienradzis bija attēlots kā viens no cēlākajiem dzīvniekiem. Karaļi vienradzi attēlojuši savos ģerboņos un karogos,” stāsta Bauskas pils izstāžu kuratore Vineta Skalberga.
Par “latviešu tekstilmākslas renesanses” laika pārstāvi dēvētā Barkāna izstādi “Teiksma par vienradzi” Bauskas pils muzejā būs skatāma līdz janvāra beigām, bet vienradži uz pils krāsns flīzītēm ir uz palikšanu.
