"Izstāde ir atbilde uz jautājumu, kādi bijām 20. gadsimtā un kādu iespaidu tas atstājis uz mums,” Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” norāda izstādes kuratore, mākslas zinātniece Ginta Gerharde-Upeniece.
Projekts ar vērienu norisināsies vienlaicīgi trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, izstāžu zālē “Arsenāls” un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.
"LNMM Lielajā zālē varēs aplūkot portretus, kas tapuši 20.gadsimta pirmajā pusē, no 1900. līdz 1945.gadam, izstāžu zālē "Arsenāls” būs aplūkojami portreti, kas tapuši 20.gadsimta otrajā pusē un arī 21.gadsimta sākumā, no 1945. līdz 2011.gadam. Savukārt Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs izstādītas karikatūras un šarži,” turpina Gerharde-Upeniece.
Ekspozīcija un to pavadošā grāmata “Portreti Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme”, kas top apgādā “Neputns”, turpina pētniecību, ko ar lielu bijību pret šo žanru un tā vēsturi veicis Rundāles pils muzejs.
"Uz izstādes bāzes mums būs iznākusi kārtīga "20. gadsimta seju grāmata”, tie būs 1149 attēli, no tiem 696 redzēs izstādē,” atklāj mākslas zinātniece, apgāda "Neputns” vadītāja Laima Slava.
"Apjoms ir grandiozs. Būs prieks satikties ar cilvēkiem, kas šajā gadsimtā bijuši nozīmīgi, ar dažādām parādībām, kas saistītas ar tendencēm ne tikai ierasti tradicionālajās mākslas formās, bet arī, piemēram, fotogrāfijā. Pamatīgi pētījumi par gadsimta pirmo pusi,” atzīst Slava.
Radošas personības, interesantus tipāžus, vienkāršus cilvēkus, politiķus dažādās tehnikās atveidojuši ļoti daudzi mākslinieki, bet ne visus varam raksturot kā portreta meistarus. Izstāde izvirzīs jautājumu par portreta žanra statusu 20. gadsimtā un mūsdienās. Portrets ir mākslinieka spēja radīt dialogu ar modeli, paust kritisku attieksmi pret tēlu vai sevi pašu, tādējādi tas kļūst daudz vairāk nekā fotogrāfisks dokuments vai psiholoģisks vēstījums. 20.gadsimta portrets, pārkāpjot tūkstošgades robežu, ietver gan simbolus un kanoniskas tradīcijas, gan iekodētus, pastarpināti nolasāmus un apslēptus vēstījumus, gan laikmetīgā mākslas procesa strukturētās kontradikcijas.
"Gribētu norādīt uz 20.gadsimta portreta kopēju specifiku, salīdzinot ar iepriekšējo laiku, lai sagatavotu skatītājus tam, ko ieraudzīs,” bilst mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš. "20.gadsimta portrets ir būtiski strukturāli atšķirīgs no iepriekšējiem. Svarīgs elements 19.gs. portretā bija izsmeļoša vizuālā informācija par modeli. 20.gs. vizuālās mākslas veidotājiem tas vairs nebija īsti vajadzīgs. Līdz ar to mainījās visa portreta iekšējā struktūra un būtība.”
Gerharde-Upeniece atklāj, ka īpašais šajā izstādē būs scenogrāfu Inetas Sipunovas un Rūdolfa Bekiča iekārtotā izstāžu telpā.
"Pirmo reizi rakstnieks Māris Bērziņš veidojis eseju "Sejas izteiksme” par latviešiem 20. gadsimtā, par mums pašiem,” bilst Gerharde-Upeniece.
Īpašs notikums izstādē būs arī mobilā aplikācija jeb "Portreti balsīs", kas top sadarbībā ar Latvijas Radio. Izmantojot mobilo aplikāciju, izstādē būs iespēja noklausīties 3–4 minūšu garu portretēto cilvēki balss ierakstu, kas glabājās Latvijas Radio arhīvā. Piemēram, varēs dzirdēt Jāņa Jaunsudrabiņa, Edvarta Virzas vai Elzas Radziņas balsi.
Izstādi arī papildinās daudzveidīga pasākumu programma, kas iekļaus “Viena portreta stāstu”, “Sarunas muzejā”, teātra izrādes ciklā “Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas”, lekcijas, radošās darbnīcas un citas aktivitātes.
Izstādi “Portreti Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme” varēs aplūkot līdz 2019. gada 24.februārim.
