"Ideja bija [ļaut] parunāt divnieku karaļiem," ar izstādi Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" iepazīstina LMA studente Ineta Done. "Tuvojās 2020. gads un domājām, kā aritmētiski apspēlēt šo ideju. Tad nāca divnieks – divnieku karalis. Bet padomājām, ka divnieku karalis jaunajai paaudzei varētu būt ne tik saprotams jēdziens, varbūt arī nav īpaši toleranti runāt par divnieku karaļiem.
Tad radās ideja parunāt par māksliniekiem, kuri kļuvuši par māksliniekiem ar lielo burtu, bet kuriem bijuši sarežģījumi ar akadēmiju."
Tiem nebija jābūt tikai akadēmiskiem sarežģījumiem, arī sarežģījumi, kas radušies vēstures kontekstā, ideoloģiski, romantiskā kontekstā, arī personības faktors kādam bijis nozīmīgs. Spilgtākais šajā ziņā ir mākslinieks Jānis Pauļuks.
"Pats teicis, ka nav nekāds huligāns, bet viņš ir personība ar trauksmainu raksturu un varbūt brīžam pārsteidzies," papildina Elma Eiženija Pētersone.
Izstādes ietvaros Agneses Bules, Valda Buša, Birutas Delles, Miķeļa Fišera, Leo Kokles, Andreja Krūmiņa, Arnolda Mazīša, Jāņa Pauļuka, Oto Pladera, Jura Pudāna, Vilņa Raudssepa, Maijas Tabakas, Visvalža Ziediņa un Artura Jūrastetera un Oskara Norīša radošās darbības attīstības ceļš skatīts no mazliet citāda skatupunkta. Stāsts ir par dažādām grūtībām, cīņu par sevi un savu mākslu. Centrā viņu darbi no studiju gadiem līdz atzītam statusam – Mākslinieks.
"Ir pazīstami vārdi, arī visai mazpazīstami plašai publikai, bet katram ir savs ceļš, savs dzīvesstāsts, kāpēc izvēlēti izstādei," uzsver Ieva Trillo.
Izstādi veidojot, studenti konsultējušies ar vairākiem mākslas zinātniekiem, kurus arī pārsteidzis fakts, ka kādam no izvēlētajiem māksliniekiem bijuši sarežģījumi studiju laikā akadēmijā.
Arī stāsti par to, vai mākslinieks ir tomēr ieguvis akadēmisko izglītību, ir dažādi.
"Ir cilvēki, kas nav iestājušies akadēmijā, uzskatījuši, ka tas nav vajadzīgs. Ir cilvēki, kuri paši ir aizgājuši no akadēmijas kādu iemeslu dēļ, ir cilvēki, kuri ir izmesti no akadēmijas, un, piemēram, kā Maija Tabaka, uzņemti atpakaļ. Ir cilvēki, kas mācījušies un pašās beigās viņu nav gribējuši izlaist, kā Miķeli Fišeru. Ir dažādi cilvēki ar dažādiem stāstiem, bet katrs no viņiem ir ierakstījis sevi Latvijas mākslas vēsturē," atklāj LMA prorektors Andris Teikmanis.
Teikmanis norāda, ka izstādes nosaukumā atslēgas vārds ir stāsts, jo parasti mākslas vēsturi izstāsta kā stāstus, bet tie ir pareizie stāsti. Tomēr, ieskatoties daudzu mākslinieku biogrāfijā, var redzēt, ka ceļi nav vienkārši, tie ir līkloču.
"Šī izstāde ir kā iedrošinājums tiem, kas mācās vai vēl tikai domā mācīties akadēmijā, - ja jums arī kādreiz kaut kas nesanāk, tas nenozīmē, ka nekad nekļūsiet par mākslinieku," vērtē Andris Teikmanis.
Ieva Trillo atklāj, ka viens no izstādes stāstiem ir par mākslinieku Valdi Bušu, kurš, kā pats teicis, zīmējis jau kopš bērnības ar visu, kas pa rokai, un bez sagatavošanās iestājies Mākslas akadēmijā, kur veiksmīgi arī mācījies un jau gatavojies diplomdarbam.
"Tad iegriezts vēstures rats, ir sākušies padomju laiki. 1949. gada deportācijās Valda mīļoto meiteni Annu kopā ar ģimeni aizsūta uz Sibīriju," stāsta Ieva Trillo. "Valdis Bušs paņem atļauju gatavoties diplomdarbam un seko mīļotajai meitenei, ar kuru noslēdz laulības.
Šī iemesla dēļ akadēmijā viņu vairs neuzņem, jo viņš ir precējies ar "tautas ienaidnieci". Tas krasi izmaina mākslinieka dzīvi - viņš nesaņem diplomu, bet netraucē viņam turpināt mīlēt Annu un mākslu līdz mūža beigām."
Stāsti aizsākušies dažādos veidos – kāds izlasījis kādu rakstu par mākslinieku, protams, studenti konsultējušies ar pasniedzējiem. Vēl LMA bēniņos "dzīvo labā feja" un tur var atrast visu ko.
Bijuši vairāki stāsti, kas pārsteiguši arī pašus studentus pētniecības laikā. Svarīgi, veidojot stāstus, bijis arī uzklausīt laikabiedru atmiņas.
Andris Teikmanis min, ka arī viņš nav zinājis, ka savulaik tieši akadēmijas rektors Indulis Zariņš uzrunājis Maiju Tabaku atgriezties akadēmijā ar vārdiem, ka talantīgiem cilvēkiem ir jāiegūst izglītība.
Izstādi veido 13 LMA Mākslas vēstures un zinātnes apakšnozares 4. kursa studenti, ir 14 stāsti par 15 māksliniekiem. Kāpēc šādi skaitļi, varēs uzzināt, apmeklējot izstādi. Bet stāstus, gan neatkājot mākslinieku vārdus, var jau iepazīst sociālajā vietnē facebook.com.
Izstāde “(ne)MĀKSLINIEKA stāsts” LMA aulā būs aplūkojama līdz 26. janvārim. Izstādes ietvaros paredzētas arī divas ekskursijas 17. un 21. janvārī.
