Kultūras ziņas

Janas Jacukas "Baiļu rutīna"

Kultūras ziņas

Kāpēc kultūra? Vaicā Latvijas Radio

Skolēnu melnās kastes

Izstāde «Melnā kaste» ļauj ielūkoties 350 dažādās skolēnu radītās pasaulēs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Eduarda Smiļģa Teātra muzejā no 19. jūnija būs aplūkojami Latvijas mākslas un dizaina skolu audzēkņu scenogrāfijas darbi, kas izturējuši valsts konkursa pirmo kārtu. Atbilstoši nolikumam bērniem un jauniešiem bija dots uzdevums scenogrāfijas maketos pārvērst savu noskaņojumu vai īpaši izvēlētu mūziku. Izstādē “Melnā kaste” būs aplūkojamas 350 skolēnu radītās pasaules.

Latvijas mākslas skolas audzēkņu izgatavoto scenogrāfijas maketu izstādē “Melnā kaste” aplūkojamie darbi izvēlēti ikgadējā konkursā, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs, un tajā piedalās audzēkņi no simt mākslas skolām. Konkursam atlasītas 350 spilgtākās, interesantākās, neparastākās melnās kastes, kuras veidojuši bērni un jaunieši vecumā no 10 līdz 16 gadiem un kas izgaismo viņiem nozīmīgas emocijas, sajūtas vai kādu skaņdarbu.

“Šoreiz visu Latvijas mākslas skolas skolēni strādā ar tēmu – scenogrāfija. Tā ir tāda kā domāšana kastē, kurā uzdevumi bija savas emocijas attēlot, kā arī mūziku lielākajiem,” skaidro izstādes kuratore, Latvijas Nacionālā kultūras centra eksperte Ilze Kupča. “Katrā mākslas skolā skolotājs izdomāja, kā nodrošināt tādu radošu vidi, lai bērni atvērtos, lai viņi radītu tiešām savu pasauli nevis pēc skolotāja domām, kā būtu piemēroti, bet atklātu sevī to, ko viņi grib pateikt paši, jo tas ir lielisks vecums 11-16 gadi, skolēni, kuri domā par sevi, par attiecībām ar pasauli,  un šeit tās 350 pasaules var arī ieraudzīt.”

“Pasaules apjukums”. Ance Eglīte, Ropažu Mūzikas un mākslas skola “Rodenpois”.
“Pasaules apjukums”. Ance Eglīte, Ropažu Mūzikas un mākslas skola “Rodenpois”.

Konkursa mērķis ir sniegt bērniem un jauniešiem priekšstatu par dažādām mākslas, dizaina jomām un profesijām.

Gada sākumā tika rīkoti metodiski semināri un radošās darbnīcas skolotājiem, lai viņi spētu audzēkņiem prasmīgāk izskaidrot tēmu.

“Es nogāju visus 120 metrus gar maketiem un man nekļuva garlaicīgi, jo katrā nākamajā ir kaut kādi pavisam savādāki materiāli… ir ļoti dažādi veidi, kā tas ir risināts,” skolēnu darbus komentē izstādes mākslinieks, scenogrāfs Artūrs Arnis, par darbu saturu atzīmējot: “Ļoti emocionāli grūti, un man izskatās, ka bīstami. Es biju arī dažās skolās vērtēšanā, kur visa skola taisījusi priekš konkursa, un ir tā, ka 85% ir ļoti negatīvas, nepatīkamas emocijas. Ja tā iedziļinās pēc emocionālā, tad tas fons ir baiss… kas notiek bērnos? Būtu vērts par to parunāt pilnā nopietnībā.”

Skolēnu darbus vērtēja scenogrāfijas profesionāļi Krista Dzudzilo un Reinis Dzudzilo, kā arī jaunākās paaudzes scenogrāfs un mākslinieks Krišjānis Elviks, liekot trīs atzīmes – par ideju un saturu, formu un tehnisko izpildījumu.

“Atsvešinātība”. Marija Mičule, Salaspils Mūzikas un mākslas skola.
“Atsvešinātība”. Marija Mičule, Salaspils Mūzikas un mākslas skola.

Krišjānis Elviks atzīmē: “Ļoti daudzi darbi runā par tādām spēcīgām emocijām kā vientulība, depresija.

Prieks par to, ka šiem jauniešiem, kas ir 10-16 [gadus veci], ka viņi spēj runāt par savām emocijām daudz atklātāk, nekā to spēj mana paaudze un paaudzes pirms manis, tad attiecīgi šī cerība ir.”

Lai aplūkotu visas 350 melnās kastes un noklausītos jauniešu izvēlētos skaņdarbus, kuriem viņi veidojuši telpisko pasauli, Teātra muzejā nemanāmi paies pāris stundu.

“Strīds”. Elīza Jekuma, Sabiles Mūzikas un mākslas skola.
“Strīds”. Elīza Jekuma, Sabiles Mūzikas un mākslas skola.

Muzejā skatāma arī Nacionālajam teātrim un aktrises Lidijas Freimanes piemiņai veltīta izstāde.

“Eduarda Smiļģa Teātra muzejs un, protams, patriarhs Smiļģis būtu priecīgs un laimīgs. Mēs tagad esam laimīgi, ka tik daudzi Latvijas mākslas skolu audzēkņi, jauni cilvēki, fantāzijā, formā rada atmosfēru un tā ir cerība lielai idejai, ko kādreiz Smiļģis izvērsa, ka jaunība radīs pēc gadiem kaut ko netveramu.

Tagadējiem profesionāliem scenogrāfiem un nākotnes scenogrāfiem ir, ko domāt, un ir, ko trūkties,” spriež Eduarda Smiļģa Teātra muzeja direktors, mākslas zinātnieks Jānis Siliņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti