Kultūras ziņas

Atklāta Ivara Miķelsona izstāde “Pieskaries man…”

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

“Čurļonis. Meklējot jūru.” Lūznavas muižā

Izstādē Lūznavas muižā lietuviešu mākslinieka Čurļoņa daiļradē izceļ jūras šķautni

Aprīļa beigas Lūznavas muižā jau par tradīciju kļuvusi lietuviešu komponista un mākslinieka Mikaloja Konstantina Čurļoņa godināšana. Arī šogad muižā iekārtota izstāde "Čurļonis. Meklējot jūru." Jūra, savā plašumā un varenībā, ir jauna šķautne lietuviešu komponista un mākslinieka daiļradē. Sava vecvectēva mantojumu godā ceļ pianists, mūzikas profesors Roks Zubovs, mākslu papildinot ar mūziku. 

Komponists un gleznotājs Mikalojs Konstantīns Čurļonis bērnību pavadījis Druskininkos, kas no jūras krasta atrodas teju tikpat tālu kā Lūznavas muiža. Taču kā simbolisma pārstāvi viņu iedvesmoja visas dabas ainavas, arī jūra savā varenībā.

"Sākotnējos darbojas jūru viņš izmanto pamatā kā fonu. Ja viņš vēlas attēlot ko plašu, ko universālu, kaut ko, kas ir tik liels kā debesis, viņš izmanto jūru vai okeānu. Bet vēlāk viņš centās atrast veidus, kā attēlot jūras vitalitāti un jūras spēku vētras laikā," mākslinieka daiļradi raksturo viņa mazmazdēls, pianists Roks Zubovs.

Lūznavas muiža sadarbībā ar Roku Zubovu jau piekto gadu meklē un atrod jaunas Čurļoņa kā pasaulslavena mākslinieka personības šķautnes. Tas tāpēc, ka muižā valda pārliecība – gleznotājs savas dzīves laikā visdrīzāk viesojies arī šeit.

Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne teic: "Ja skatās uz Čurļoņa daiļradi, tad kā jau viņa mazmazdēls Rokas minēja, tad tā ir ļoti daudzslāņaina. Atverot vienu lappusi, tu vari lasīt nākamo. Dzirdot vienu skaņdarbu, tu saredzi tajā arī mākslu un sadzirdi arī vārdu. Čurļonī saplūst mūzika, māksla, vārds."

Atklājot izstādi, jūras tematikā izskanēja arī pianistu Roka Zubova un Sonoras Zubovienes sagatavotā koncertprogramma "Skanošā krāsu jūra". Simbolisma pārstāvja Čurļoņa "Jūru" papildina impresionisma pārstāvja Kloda Debisī "Jūra". Abi skaņdarbi tapuši teju vienā laikā.

"Simfoniskā poēma "Jūra" ir, iespējams, labākais jelkad uzrakstītais lietuviešu skaņdarbs simfoniskajam orķestrim. Diemžēl pirmo reizi to atskaņoja tikai 1936. gadā, kas ir 25 gadus pēc Čurļoņa nāves. Skaņdarbam trūka iespēju radīt tādu vēsturisku ietekmi, kādu tas būtu pelnījis," norāda Roks Zubovs.

Viņš arī atgādina, ka 2025. gadā apritēs 150 gadi kopš dižā lietuviešu mākslinieka dzimšanas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt