Izstādes nosaukums „Guļot nomodā” ir moments, kad cilvēks pirms miega pārdomā kas ar viņu ir noticis pa dienu un kas notiks nākotnē, stāsta izstāžu mākslinieces.
Izstādes pamatideja ir pasaku valstība, taču pasaka nav jāuztver kā brīnumains stāsts, bet vairāk kā darbi, kuros iekļautas dziļas, filozofiskas domas un cilvēka iekšējās pasaules pārdomas par galvenajām pamatvērtībām, kuras mākslinieces caur simboliem atspoguļojušas rotaslietās.
„Pasakas ir tās, kas mums bērnībā māca domāt un izmantot savu prātu kā instrumentu un iztēli,” norāda Maija.
Izstādē gan rotaslietas ir nedaudz noslēgtas otrajā fonā, bet vairāk izcelts darba process.
Katra no māksliniecēm ir izvēlējusies vienu pasaku, kuru atainot ar rotaslietām. Alise izvēlējās „Mazo nāru”.
„Ideja, ka viss notiek ūdenī. Ūdens ir mūžīgā plūstamība un nebeidzamais augšanas process. Daudzos darbos es strādāju ar koraļļiem, pati radīju savu veidu, kā atrādīt koraļļu imitācijas sudrabā un silikonā,” stāsta Alise.
Savukārt Maija izvēlējusies Oskara Vailda pasakas „Lakstīgala un roze” un „Zvejnieks un viņa dvēsele”.
„Vailds savā daiļradē runā par mīlestību, ziedošanos augstāku mērķu vārdā. Savos darbos es centos atspoguļot šīs idejas caur simboliem. Man ir kaklarota, kurā ziedošanos parādu caur materiālu kā jēra ribas. Jērs ir upura simbols,” skaidro Maija.
Interesanti, ka ideja par jēra ribām Maijai radās pēc kopējām vakariņām ar draugiem.
Mākslinieces uzskata, ka rotaslietas sievietēm ir individualitātes izteikšanas un sevis pasniegšanas veids.
