Lai veicinātu laikmetīgās kultūras pieejamību, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs veido izstādēs redzamo darbu aprakstus vienkāršā valodā.
Vienkāršā valoda ir paredzēta cilvēkiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ varētu būt grūtības saprast sarežģītākus tekstus.
Izstādē ir skatāmi 13 mākslas darbi. Tie visi ir vizuāli – fotogrāfijas, gleznas, zīmējumi, grafikas, videodarbi, objekti un instalācijas. Daļa mākslas darbu ir klausāmi.
Lai izstāde būtu pieejama ikvienam, tās rīkotāji ir sagatavojuši:
- izstādes pieejamības aprakstu,
- ekskursijas ar asistentiem – mākslas mediatoriem, kas vada tūres vienkāršā valodā, palīdzot mākslas darbus saprast ikvienam tās apmeklētājam,
- darbu aprakstus vienkāršā valodā un audiogidu,
- bezmaksas ieeju izstādē cilvēkiem ar invaliditāti ar pavadoņiem.
Izstādes darbu tēmas ir cilvēka un vides attiecības, padomju laika mantojums, vietas nozīme un pieredze, atmiņa, tehnoloģiju un industriju ietekmētās ainavas, vides krīze un klimata pārmaiņas.
Izstādes darbi pievēršas arī tādām tēmām kā pilsētas un lauku vide, lietu dzīve un pēcdzīve, atkritumu industrijas ietekme uz dzīvo dabu mums līdzās, dārzkopība un alternatīvas pārtikas audzēšanas metodes, atgriešanās pie dabas.
Izstādes kuratore ir Ieva Astahovska.
Izstādē piedalās mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Ukrainas un Nīderlandes.
Kopā izstādē ir 13 mākslas darbi, kurus veidojuši Aurēlija Maknīte, Anna Škodenko, Darja Popolitova, Viktors Gurovs un Francisko Martiness, Diāna Leloneka, Haralds Matulis, Inga Erdmane, Linda Boļšakova, Līga Spunde, Maija Demitere, Marija Kapajeva, Oļa Mihaiļuka, mākslinieku grupa "Ģimenes saikne", Rasa Šmite un Raitis Šmits, Vika Eksta un Anna Griķe.
Iepazīsties ar mākslas darbiem un to autoriem
Rasa Šmite un Raitis Šmits
"Sensorās dzīles"
Multimediju instalācija (2002, 2022)
Rasa Šmite un Raitis Šmits ir mediju mākslinieki.
Viņus interesē mākslas, zinātnes un jauno tehnoloģiju krustpunkts.
Mākslinieku darbu sauc "Sensorās dzīles".
Darbs atrodas atsevišķā telpā.
Telpā dzirdamas skaņas, kas veidotas no teleskopā iegūtajiem datiem.
Darbs sastāv no četriem video, kas izvietoti pa visu telpu.
Mākslas darbs ir pētījums par Irbenes teleskopu.
Teleskops atrodas netālu no Ventspils.
Teleskops ir ievērojams, jo tas ir ļoti 32 metrus plats un 47 metrus augsts.
Teleskopam ir antena. Antena uztver dažādus signālus no kosmosa.
Padomju Latvijas laikā teleskopu izmantoja spiegošanai.
Tagad teleskopu izmanto kosmosa pētniecībai.
Teleskopu izmanto zinātnieki no visas pasaules.
Mākslinieki parāda Irbenes teleskopa nozīmi Latvijas zinātnē mūsdienās.
Pirmais video ir skatāms pa visu sienu.
Video ir redzams teleskopa digitāls atveidojums.
Video parāda teleskopa kustību, dinamiku un pozīciju.
Teleskopa pozīcija mainās, kad tas uztver signālus no kosmosa.
Otrais video redzams televizorā pie sienas.
Video ir intervija ar zinātnieku Vladislavu Bezrukovu.
Vladislavs stāsta par savu darbu, strādājot ar teleskopu un pētot kosmosu.
Trešais video ir veidots 2002. gadā.
Video skatāms mākslinieku pētījums par antenas slepeno vēsturi.
Ceturtais video ir trešā video turpinājums, kurā turpinās stāsts par antenas slepeno vēsturi.
(Aprakstu par mākslas darbu sagatavoja LLMC mākslas mediatore Ieva Marija Rūme.)
Inga Erdmane
"Ja es nekustos, zeme kļūst plakanāka"
Fotogrāfija, objekts (2021–2022)
Mākslas darbs ir turpinājums mākslinieciskajam pētījumam "Pārmaiņu ekosistēmas".
Šajā pētījumā māksliniece analizē Baltijas jūras ekoloģijas problēmas 80. gados un šodien.
Mākslas darbam ir divas daļas.
Viena daļa ir skulpturāls objekts – grāmata, kura ir veidota no koncentrētas Baltijas jūras ūdens sāls.
Otra daļa ir vairākas fotogrāfijas ar Baltijas jūru – šodien un 20. gadsimta 80. gadu beigās, kad cilvēki pie tās pulcējās akcijā "Lūgšana par jūru".
Ar savu mākslas darbu māksliniece vēlas pievērst cilvēku uzmanību Baltijas jūras ekoloģijas problēmām, lai saglabātu un atjaunotu Baltijas jūras ekosistēmu.
Viens no Baltijas jūras galvenajiem piesārņojuma iemesliem ir izbūvētie aizsargdambji jūras piekrastes teritorijās, kas ietekmē ūdens apmaiņu.
Inga Erdmane ir pabeigusi Hāgas Karaliskās mākslas akadēmijas fotogrāfijas nodaļu.
Izdevusi sešas grāmatas, kurās varam uzzināt vairāk par viņas māksliniecisko darbību.
Mākslinieces darbos mēs varam redzēt cilvēku attiecības ar apkārtējo pasauli: dabu, pilsētu un sabiedrību kopumā.
(Aprakstu par mākslas darbu sagatavoja LLMC mākslas mediatore Lana Zujeva.)
Līga Spunde
"Maijpuķītes / Veltījums sagurušai meitenei"
Sietspiežu cikls (2022)
Līga Spunde ir māksliniece, kura pazīstama ar darbiem modernajās tehnoloģijās.
Tomēr šim darbam viņa ir izvēlējusies tradicionālo grafiku.
Darbs veidots sietspiedes tehnikā.
"Maijpuķītes nogurušai meitenei" ir 27 grafiku sērija, kurās atainoti maijpuķīšu ziedi.
Šos darbus no malām ieskauj vairākas liesmiņu figūras.
Darbs ir par satraukumu, kuru rada pārmērīga sociālo tīklu ("Facebook", "Instagram" u.c.) lietošana.
Mūsdienās cilvēki mēdz salīdzināt savu dzīvi ar internetā ievietotajām draugu fotogrāfijām.
Tad var rasties satraukums, ka kaut ko palaid garām.
Rodas bailes palikt kaut kur neuzaicinātam, kaut ko nezināt un nokavēt.
Lai mazinātu trauksmi, var izvēlēties kādu laiku neskatīties datora un telefona ekrānos.
Labāk ir doties dabā.
Daba ir mierīga.
Tāpēc autore ir izvēlējusies veidot sietspiedes.
Sietspiede ir grafikas tehnika, kuras radīšanas process ir lēns un rūpīgs.
Darbos maijpuķītes ir sakārtotas pušķīšos.
Japānā ziedu kārtošanu salīdzina ar meditāciju.
Sarkanās liesmiņas atgādina paziņojumus telefona ekrānā, kad ir pienākusi jauna ziņa.
Liesmiņas liek domāt par satraukumu.
Ar savu darbu māksliniece vēlas sniegt mierinājumu visiem cilvēkiem, kas jūtas noguruši.
(Aprakstu par mākslas darbu sagatavoja LLMC mākslas mediatore Aija Putniņa.)
Maija Demitere
"Tomātu-kartupeļu kalkulators"
Multivides instalācija (2022)
Maija Dimitere ir māksliniece un pētniece.
Maija uzsver, ka ēdienam ir liela nozīme cilvēku dzīvē.
Cilvēkiem ir jāēd katru dienu.
Izsalkuša cilvēka personība pat var nedaudz mainīties.
Angliski lieto vārdu "hangry". "Hangry" nozīmē dusmīgs, jo izsalcis.
Tāpēc Maiju interesē cilvēka iespējas audzēt augus un dārzeņus pilsētas dzīvokļos.
Maija parāda, ka tas ir vienkārši.
Maija izmanto akvaponikas sistēmu.
Akvaponika ir augu audzēšana ūdenī.
Akvaponika ļauj audzēt augus bez augsnes.
Maijas darbs sastāv no īpaši izveidotā tomātu-kartupeļu kalkulatora un video.
Kalkulators atrodas uz galda.
Blakus kalkulatoram ir akvaponikas paraugs.
Tā ir plastmasas kaste ar ūdeni.
Kastes vākā ir izgriezti divi caurumi, kuros iestiprināti divu augu podiņi.
Podiņos aug piparmētras.
Kalkulators ļauj aprēķināt, cik daudz tomātu un kartupeļu katrs var izaudzēt dzīvoklī.
Kalkulators sastāv no liela ekrāna un koka dēļa.
Uz koka dēļa liek seštūrainus kauliņus.
Katrs kauliņš ir viens kvadrātmetrs kartupeļu vai tomātu augu.
Kalkulators ar magnētu palīdzību nolasa, cik kauliņi ir uzlikti.
Kalkulatora ekrānā parāda, cik kilogramus gadā var saražot.
Blakus galdam atrodas video.
Video ekrāns ir novietots pa kreisi no galda.
Tam pretī ir krēsls, kurā sēdēt un skatīties.
Video ir skatāms, kā kustas augi, izskatās, ka tie elpo.
Augu lapas paceļas un nolaižas.
(Aprakstu par mākslas darbu sagatavoja LLMC mākslas mediatore Ieva Marija Rūme.)
Oļa Mihaiļuka
"AtmiņMĒTRA"
Videodarbs (2021)
Ukraiņu mākslinieces Oļas Mihaiļukas mākslas darbs "AtmiņMĒTRA" stāsta par karu Ukrainā.
Karš Ukrainā sākās 2014. gadā un turpinās vēl pašlaik.
Mākslas darbs ir video un fotogrāfijas no Krievijas okupētajām Austrumukrainas pilsētām – Mariupoles, Alčevskas, Stanicja Luhanskas un Bahmutas.
Tās ir nofilmētas sarunas un intervijas ar mākslinieces draugiem – mūziķiem, sporta treneri un citiem ukraiņiem par izjūtām kara laikā.
Māksliniece sāka strādāt pie šī darba 2014. gadā.
Viņa viesojās pie sava drauga ainavu dizainera Luhanskas apgabalā, kad Krievija sāka Austrumukrainas teritoriju okupāciju.
Drauga pagalmā aug daudz dažādu augu un puķu, tajā skaitā arī piparmētra.
Piparmētra kļuva par mākslas darba simbolu.
Piparmētra ir ļoti daudzveidīga.
No piparmētras gatavo nomierinošu un smaržīgu tēju.
Piparmētra ir ļoti dzīvīgs augs, kas ātri atjaunojas pēc nopostīšanas.
Piparmētru grūti iznīcināt.
Vārds "piparmētra" ukraiņu valodā nozīmē "atcerēties".
Mākslas darbs stāsta par Ukrainas cilvēku kara traumām un sāpīgo pieredzi jau 8 kara gados.
Mākslas darbs aicina neaizmirst, izturēt, dziedināties un dzīvot tālāk.
(Aprakstu par mākslas darbu sagatavoja LLMC mākslas mediatore Santa Pētersone.)
Anna Škodenko, Darja Popolitova, Viktors Gurovs, Fransisko Martiness
"Kas glabājas tumsā"
Multimediju instalācija (2022)
Uz neseno pagātni – sociālismu atskatās četri jauni igauņu mākslinieki.
Tie stāsta un rāda pagrabos atrastas lietas, kuras māksliniekiem uzticējuši Ziemeļaustrumigaunijas iedzīvotāji.
Vispirms skatienu piesaista tīri praktiskas lietas: ragavas, slēpes, stikla burkas, grāmatas, kurpes.
Vecākajai paaudzei tās izsauc atmiņas par parasti lietojamām lietām pirms 30–50 gadiem.
Jaunākā paaudze uz tām skatās kā uz muzejiskiem priekšmetiem.
Šos priekšmetus uz iedomāta pagraba plauktiem izkārtojis Fransisko Martiness.
Te rodas jautājums par šo priekšmetu tālāko likteni mūsu patērētāju sabiedrībā.
Izstādē jau nonāca tikai mazumiņš no visa tā, ko cilvēki glabā vai noliek aizmiršanai šādos pagrabos.
Viktors Gurovs uz grīdas pārnesis pagrabos ieraudzītos daudzos jauniešu vēstījumus.
Tās ir jauniešu spontānas radošās darbības, kas neprasa publicitāti.
Bet kā nu pagrabs bez pasakām un fantāzijām!
Darja Popolitova atradusi pagrabā krievu lelles vaņka-staņka (stāvkundziņš) un bērnu ratiņus.
Tas devis viņai iedvesmu videostāstam.
Lelles atdzīvojas un no pagātnes nokļūst jautrā ballītē mūsdienās.
Anna Škodenko veidojusi video instalāciju.
To veido vecas pagraba durvis ar divām novērošanas spraudziņām.
Caur tām redzam video darbu, kā sieviete no lauskām veido mozaīkas pagraba sienu rotāšanai.
Fonā skan šīs sievietes sacerēta un izpildīta dziesma.
(Aprakstu par mākslas darbu sagatavoja LLMC mākslas mediatore Aija Kaula.)
Diāna Leloneka
"Svēteļi"
Multivides instalācija (2022)
Video darbs "Svēteļi" veidots tieši šai izstādei.
Šogad augustā māksliniece ieradās Latvijā un, pētot tās dabu, nokļuva atkritumu kalnā.
Viņa tur ieraudzīja stārķus.
Putni atkritumos meklēja barību.
Latviešiem baltais stārķis – svētelis – ir laimes un labklājības simbols.
Vai atkritumos rakņājas vientuļi stārķu tēviņi?
Kas mainījis stārķu dzīves paradumus?
Vai klimata pārmaiņas?
Vai cilvēka darbības rezultātā samazinātas dabiskās barības ieguves iespējas?
Stārķim garšo vardes, čūskas, peles. Atkritumi ir nešķiroti.
Tajos ir daudz arī indīgu vielu.
Tās var izraisīt putnu nāvi.
Savā darbā Diāna Leloneka meklē atbildes uz šiem jautājumiem.
Viņa konsultējās arī ar ornitologiem.
Filmēšana notika "Getliņi Eko" poligonā.
Tas nav dokumentāls darbs.
Drīzāk mākslinieces darba procesā gūto atziņu un variāciju atspoguļojums.
Māksliniece Diāna Leloneka dzimusi 1988. gadā.
Māksliniece veido foto, video, instalācijas un biomākslas darbus.
Vienā darbā var būt apvienotas arī dažādas tehnikas.
Diāna Leloneka pēta cilvēka radītās nelabvēlīgās pārmaiņas dabā.
Tā veidojas mākslas un zinātnes saskarsme.
Piesārņota daba, pārmērīga atkritumu radīšana.
Nelabvēlīga ietekme uz augiem un visiem dzīvajiem organismiem.
Cilvēka un citu sugu savstarpējā ietekme.
Pētījumu, pārdzīvojumu rezultāti skatāmi mākslinieces darbos.
2019. gadā Diāna Leloneka radīja foto darbu sēriju par putniem "Bēru altāris" otrreiz pārstrādāta koka rāmjos.
Tajos redzami cilvēka darbību rezultātā bojā gājušu putnu ķermeņi.
Šo darbu tēma ļoti sasaucas ar mākslinieces pašlaik apskatāmo darbu "Svēteļi".
(Aprakstu par mākslas darbu sagatavoja LLMC mākslas mediatore Ilze Glavāne.)
