Kultūras Rondo

Kultūras Rondo: Situācija Dailes teātrī un kā neapjukt Riga IFF programmā

Kultūras Rondo

Dzejas, stāstu un mūzikas sasaukšanās jeb "Smieklu sasaukšanās" Valmieras drāmas teātrī

Top līdz šim plašākā Aleksandras Beļcovas darbu retrospekcija

Izstādē aicina iepazīt vienu no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā

No 12. oktobra Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs skatāma izstāde “Aleksandra Beļcova. Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns”. Tā būs līdz šim plašākā mākslinieces darbu retrospekcija, kas visaptveroši parādīs viņas daudzpusīgo radošo mantojumu. Aleksandra Beļcova (1892–1981) ir Latvijas mākslas vēstures neatņemama daļa, un viņa tiek dēvēta par vienu no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā. Izstādē māksliniece pati stāstīs par savu dzīvi un darbu - caur dienasgrāmatu un vēstuļu tekstiem.

Izstādes kuratore Nataļja Jevsejeva Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" stāsta, ka ceļš līdz šai izstādei bijis 11 gadus garš - kopš mirkļa, kad izveidots Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs un viņa kā krājumu glabātāja sākusi apstrādāt visus materiālus, ko saņēmusi no abu mākslinieku meitas Tatjanas Sutas.

Natalja Jevsejeva kā konsultante piedalījās arī iestudējuma "Meistars un Aleksandra” veidošanā. Tas pirmizrādi piedzīvoja jau februārī. Izrādes dramaturģe ir Inga Ābele un režisore - Ināra Slucka. Aleksandras lomas atveidotāja Zane Dombrovska par šo lomu ir nominēta Spēlmaņu nakts balvai kategorijā "Labākā aktrise".

Zane Dombrovska (no kreisās) un Nataļja Jevsejeva

Dombrovskai loma izrādījusies ļoti nozīmīga, kaut aktrise atklāj, ka pirms izrādes nav zinājusi par Aleksandru Beļcovu. "Loma nes līdzi jautājumus, kas ir pašas dzīvē. Kad sākām strādāt pie izrādes, bija daudz zīmju un sakritību, ka nevarēju saprast, kā tas iespējams. Vairākus gadus dzīvoju Dzirnavu ielā, biju ievērojusi, ka pretējā mājā ir īpatnējs dzīvoklis, kurā īpatnējos laikos deg gaismas.

Līdz brīdim, kad sākām strādāt pie izrādes un ar režisori devāmies uz muzeju. Sapratu, ka dzīvoklis, ko redzu pa logu, ir Aleksandras dzīvoklis, viņas muzejs. Tā bija ļoti maģiska sajūta to atklāt," stāsta Dombrovska.

Anna Beļcova, 1926. gads

Izrādē izmantotais dokumentālais materiāls, uzskata Jevsejeva, padara to īpaši emocionālu un saistošu. Izrādes teksts sastāv no Beļcovas dienasgrāmatām un sarakstes ar māsu - veidojas gandrīz tiešā runa. Tāpēc arī izstādē kuratore vēlējusies iekļaut Beļcovas pašas vārdus, lai par mākslinieci stāstītu viņas pašas vārdi - dienasgrāmatu un vēstuļu citāti ,- nevis kāda cita teiktais. 

"Reizēm liekas, ka tas pārvēršas par stāstu par feminismu, ko nozīmē būt sievietei māksliniecei, sākot ar to, kā apvienot rūpes par bērnu, par saimniecību ar mākslu," izstādi raksturo Jevsejeva.

Kaut Romana Sutas jubileja un izstāde jau aizvadīta, un pienākusi Beļcovas kārta, izstādē bez Sutas neiztikt. Jevsejeva atklāj, ka Aleksandras Beļcovas attiecības ar dzīvesbiedru mākslinieku Romanu Sutu bijušas skarbas. Tas atklājas dienasgrāmatās.

Jevsejeva stāsta, ka pēc tā, ko Suta publicējis 1920. gadu sākumā, var spriest-  viņš skeptiski vērtējis sievietes spējas būt par mākslinieci. Turklāt Suta un Beļcova bijuši krasi atšķirīgi - uzsver izstādes kuratore: 

"Visus māksliniekus nosacīti var sadalīt divās grupās - pašpārliecināti, kāds bija Suta, un Aleksandra bija no tiem, kas visu laiku šaubās, vai viņa dara pareizi, vai viņas darbi ir labi." Beļcova daudzus savus darbus esot pat iznīcinājusi, kaut vēlāk nožēlojusi. Jevsejeva spriež: 

"Dzīvot blakus vīrietim māksliniekam, kuru viņa cienīja, kura viedoklis bija viņai svarīgs un kurš visu laiku viņu kritizē kā mākslinieci, tas bija tiešām pārbaudījums."

Anna Beļcova, "Pašportrets"

Jevsejeva arī vērtē, ka māksliniecei bijusi misijas apziņa, ka jāuztaisa kaut kas liels un nozīmīgs. Tas, iespējams, saistīts ar to, ka slimoja ar tuberkulozi kopš jaunības.

"Mēs jau zinām, ka viņa nodzīvoja 89 gadus, bet viņa nezināja, cik ilgs būs viņas mūžs," bilst Jevsejeva.

Beļcova bija ne tikai gleznotāja, bet arī ilustratore, grafikas un porcelāna māksliniece. 20.gados grafikā meistare strādāja galvenokārt akvareļa tehnikā, bet 30.gados – pasteļtehnikā. Savā daiļradē Beļcova deva priekšroku portreta žanram, attēlojot tuviniekus, draugus un paziņas. Trauku apgleznojumos māksliniece bieži izvēlējās motīvus no dažādu tautu folkloras vai veidoja ģeometriski abstraktās kompozīcijas, pievērsās reliģiskiem tematiem.

Izstādes scenogrāfe ir Anna Heinrihsone, viņa veidojusi Sutas un Beļcovas muzeja ekspozīciju un arī Romana Sutas izstādi pirms dažiem gadiem. Liela daļa ekspozīcijas būs materiāli, kas nekad nav eksponēti. Tie ir mākslinieces zīmēšanas blociņi, skices.

Anna Beļcova, Preses balle, 1927. gads

"Tas palīdz redzēt viņas domu gājienu, kā no vienas nelielas skicītes top liels mūsdienās hrestomātiski zināms darbs. Piemēram, "Sukuba panno", kas kādreiz atradās slavenajā kafejnīcā "Sukubs". Tie ir trīs, un pirmo reizi būs visi trīs eksponēti kopā," norāda Jevsejeva. 

Izstāde “Aleksandra Beļcova. Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs aplūkojama līdz 2020. gada 12. janvārim. Savukārt iestudējuma "Meistars un Aleksandra” tuvākās izrādes 15. un 16. oktobrī LKA Eduarda Smiļģa teātra muzejā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti